I dzirksts, -s [Lis,, Bers.], dzirkste [vgl. dzirkstele I], der Funke: lai šī dzirksts spē̦tu iedegties par gaišu liesmu Vēr. II, 742. liels palags, viss vienām dzirkstīm (Rätsel). reizēm dzirkstes gaisā šķīst Sudr. E. šķiļ, ka dzirkstes vien iet gaisā. acis me̦t dzirkstes. pirkstu iegrūst karstās dzirkstēs, seine Finger verbrennen Aps. [dievišķa dzirksts viņā nuoslāps Austriņ M. Z. 37],

Avots: ME I, 554

I dzirksts: auch (mit ìr) C., (mit ìr ² ) Luhn., Saikava, Zvirgzdine, (mit ir̂) AP., Ramkau.

Avots: EH I, 360

II dzirksts, s. dzirkste I.

Avots: ME I, 554