Paplašinātā meklēšana

àizcinis, [oder àizcine?], der Ort finter dem Hümpel: paipala meklē sev jauku aizcinīti jaunai ligzdai Stari I, 206.

Avots: ME I, 20

‡ apricinis Oknist (wohl hierher die Deminutiva apricinîtis Sussei n. FBR. VII, 131 und apricinīte Wessen n. FBR. XIII, 84), = aprika.

Avots: EH I, 109

bucinis Bērzgale, das Gewitter: b. nāk.

Avots: EH I, 248

cinis: sīki ciņi BW. 29566. purva cini (acc. s.) 9451, 3.

Avots: EH I, 272

cinis, auch cins, - s [Selb.], cine, ciņa BW. 10124, Demin. ciņitis, cintiņš, - īte, ciniņa, cintiņa [BW. 34916], der Hümpel. Sprw. mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. kur cinītis, tur mājiņa; kur kalniņš, tur muižiņa. mazs od. tup kâ cinis (cinītis, cintiņa). sapluok kâ ciņa cē̦rps. luopus uz ciņa od. cini izvilkt, das Vieh nach mühevoller Durchwinterung auf die Weide (auf die im Frühling zuerst vom Schnee befreiten Hümpel) bringen. kad tik luopi uz ciņa! Wenn das Vieh nur auf die Weide getrieben werden kann! Fig., uz ciņa tikt, auf den grünen Zweig kommen. cik tur nevajag spē̦ku, kamē̦r tuo dabū uz ciņa. ciņu zāle, Rasenschmiele (aira caespitosa) RKr. II, 65. [Wohl mit Zubatý AfslPh. XVI, 386 zunächst zu cinâties zu stellen; weiterhin vielleicht zu ir. cinim "entspringe", cenél "Geschlecht", aksl. za - če̦ti "praeire; anfangen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 168.]

Avots: ME I, 384

‡ ducinis, der Donner ("verächtlich") Bērzgale.

Avots: EH I, 338

[ielēcinis Kārsava, Welonen u. a., = iegātnis (aber pejorativ, beinahe als ein Schimpfwort).]

Avots: ME II, 38

‡ I kuocinis Lixna, = kuocene I 3.

Avots: EH I, 685

‡ II kuôcinis ² Dunika, ein leinener Frauenrock.

Avots: EH I, 685

‡ krecinis, wer iaut lacht Bērzgale.

Avots: EH I, 647

liecinis, s. liecene.

Avots: ME II, 492

‡ pamàucinis ² Auleja, der Unterrock.

Avots: EH II, 154

picinis Warkl., = pìcenis.

Avots: ME III, 211

pìrcinis ² : pircine skareņa Auleja; pìrcine ² Warkl., Name einer gekauften Kuh. Daneben: pirciņas lietas "Sachen, die zu Kauf stehen" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Kauf"). pirciņām drēbēm Stobe 1797 I, 57 und pircinas drēbes 131.

Avots: EH XIII, 236

pìrcinis ² Warkh., gekauft: p. dzîpurs.

Avots: ME III, 222

pulˆcinis: auch Borchow n. FBR. XIII, 25 ("= pulcenis"),

1): auch Auleja (ein aus éinem Klotz angefertigter Bienenstock)
Oknist, Skaista: tē̦vs ... staigājis ... ap pulciņiem Ceļi VIII, 2763 (aus Gr.-Buschh.);

2): in der Bed. von pulcenis 2 auch Oknist, Skaista, Warkl.

Avots: EH II, 323

pulˆcinis Gr.-Buschhof,

1) (auch in Warkl.) = pulcenis 1;

2) ein Insektenbau (z. B. ein Wespennest, ein Ameisenhaufen).
Etwa nebst pulcenis identisch mit li. pulkìnis "eine Schar (pulks) betreffend" ? In Gr.-Buschhof gebe es freilich daneben das Demin. pùlciņš (zu pulks) mit ùl, aber ein pulˆks wird auch RKr. XVII, 108 aus Mar. bezeugt; pulˆcinis Warkh., = pulcenis 2.

Avots: ME III, 406

rãcinis (unter rãcenis 1): auch (mit à ² ) Borchow n. FBR. XIII, 26, 1): die Kartoffel - auch Frauenb., Rutzau; die Rübe - auch Pas. VII, 254, (mit à ² ) Auleja, Kaltenbr., Kalupe. Oknist; rāciņi Lng., Rüben; rācinīšu duobītē Tdz. 54457; ‡

2) ein Teil des Spinnrades
(mit à ² ) Auleja, Kaltenbr.; ‡

3) das Reservoir einer Petroleumlampe
(mit à ² ) Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH II, 360

‡ *riecinis, = rieciens: ieduod ... riecinīti maizes Pas. IV, 379 (aus Nerft).

Avots: EH II, 378

‡ rùocinis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 "?".

Avots: EH II, 390

‡ salìecinis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 ("?"), Kaltenbr., Warkl., = saliecenis.

Avots: EH XVI, 426

šļūciniski BW. 23621, 7 var., Adv., šļūceniski.

Avots: ME IV, 77

smalciniski, Adv., undeutfich: sm. (=neskaidri) runāt Etn. IV, 3.

Avots: ME III, 951

‡ šņaucinis (mit -i- für ī < ie?), = šņàuciens: par tabaka šņaucinīti Tdz. 43711 (aus Kortenhof).

Avots: EH II, 651

‡ svecinis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist, = svecenis.

Avots: EH II, 613

tecinis (li. tekìnis "Wagenrad"), Schleifstein Salisb. n. Bezzenberger Lett. Di.-St. 177.

Avots: ME IV, 154

tràucinis ² Warkl. "pamazs trauks".

Avots: ME IV, 224

vecinis: auch Kaltenbr. (ein altes Lebewesen), Nerft.

Avots: EH II, 766

vecinis Oknist, Sussei, = vecenis l, ein alter Mann.

Avots: ME IV, 515

*vīcinis od. "vīciņš, der Plügelschlag: putns viegliem vīciņiem aizliduo Domas III, 401.

Avots: ME IV, 634

‡ circinis,

1) = circenis Elger Dict. 527, BWp. 2734, I, (mit ìr ² ) Baltinow n. FBR. XI, 125, Borchow n. FBR. XIII, 25, Kaltenbr., Lixna, Warkl., Zvirgzdine, (mit ir̂ ² ) Dunika;

2) circiņi ² , gebratene Fleischstückchen, die man zusammen mit dem beim Braten ausgeschmolzenen Fett zur Dickgrütze isst
Kaltenbr.: vajag paspradzināt circiņu.

Avots: EH I, 273

‡ apkŗupêt, ringsum grindig, räudig, schorfig werden: apkŗupējis rācinis, de̦guns Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 94

II cẽ̦rpa, gew. cē̦rps, [ce̦r̂ps ² Bl.],

1) der Hümpel, ein Erdhäuflein,
[cērpe L., ein aufgeworfener Sandhügel]: [atstāj baltābuolu jale cē̦rpa galiņā BW. 28603, 1]. me̦lns kâ krauklis nuosaucās, visi kâ cē̦rpi nuotupās (Rätsel). kad tik tiktu uz cē̦rpa Nigr., gew. uz ciņa. Zuweilen mit cinis verbunden: sapluoc kâ ciņa cẽ̦rps Tr. IV, 31;

2) langes Gras, besond. im Morast, Grashügel:
paslēpties zālē, cē̦rpuos LP. VI, 805;

3) das Wollgras (eriophorum)
RKr. III, 70, [cẽ̦rpa PS.]; div[i] cērpiņi nuoziedēja sarkanā ābuoliņā Ltd. 728; cẽ̦rpu zāle Ruj. "die Quecke"];

4) der Strauch
[cẽrpe Dond.; hier auch: ein Baumstumpf]: kāda jaunava nuožņaugusi bē̦rnu, atstādama cē̦rpā neapraktu LP. II, 10; cē̦rpi "Baumwurzeln" Sackenhausen];

5) das Haar, besond. verwühltes, buschichtes:
tautu meita, cē̦rpa galva Ltd. 835. cē̦rpu galva, pinkainīte RKr. XVI, 173, cērpes galva BW. 21241. Wohl zu li. kérpė "Flechtenmoos; [crown of a bulbuos root" Lalis, kerpti "разростаться в ширь"; vgl. auch ce̦rba].

Avots: ME I, 378

cinata, Demin. cinatiņa, cinātiņa, cinetiņa, cinutiņa BW. 9808,

1) der Hümpel
[PS.], Mooshügel: ve̦cais āzis kūlu grauza, cinatā atspēries BW. 13145;

[2) ein Haufe von abgehackten Hümpeln
C. Zu cinis].

Kļūdu labojums:
grauza = plēsa

Avots: ME I, 384

cinâties, sich wie das Moos, nachdem es gedrückt ist, in die Höhe neben St., sich erheben, hinaufschwingen U. [Wohl mit Zubatý AfslPh. XVI, 386 zu cinis zu stellen; vgl. auch atcinâties,]

Avots: ME I, 384

cine (unter cinis): auch Linden, Demin.

Avots: EH I, 272

II činka, ein kleiner Hümpel Druw. n. Etn. II, 161: citi putni savus bē̦rnus činkiņās perināja BW. 2128. pļava vienās činkās Stelp.; in dieser Bedeutung bei Vīt. 88 auch ein Demin. činkiņš. [Wohl eine Deminunutivbildung (vgl. utka) zu cinis; vgl. cinkulis.]

Avots: ME I, 413

cinkulis ^2, = cinītis, ein kleiner Hümpel Mar. n. RKr. XV, 109, [Oppek. - Wohl eine späte Erweiterung von cinis, zunächst vielleicht von einem *cinka (vgl. utka, Janka und činka 2)].

Avots: ME I, 384

cins, -s (unter cinis): auch Prl. n. FBR. VI, 94, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 68, Heidenfeld, Kaltenbr., Mahlup.

Avots: EH I, 272

‡ cinstiņa Mekons Melia grām. I, 24, = cintiņa (unter cinis).

Avots: EH I, 272

‡ cintiņš (unter cinis): uz cintiņa dziedāt kāpu BW. 224, 4 var.

Avots: EH I, 272

‡ cints (?) Selburg n. Blese Latv, pers. v. un uzv. stud. 98, = cinis">cinis?

Avots: EH I, 272

‡ IV kubucis,

1) "ein Erdkloss"
Serbig., Smilten, Wizenhof; "ein kleiner cinis" Wizenhof;

2) "ein Brotende"
Grünw.; "ein Stückchen Brot" Rodenpois;

3) mākuoņu kubuči N.-Peb. "Wolkenklumpen";

4) eine kleine Erhöhung
Renzen.

Avots: EH I, 666

‡ II kubulis (?) Annenburg "nelīdze̦nums, cinis">cinis".

Avots: EH I, 666

‡ II kukucis,

1) ein Klumpen
Druw., Schwanb., Selsau, Sessw.; ein kleiner cinis Lös.;

2) "ein Holzklötzchen (zum Spielen)"
Prl.;

3) "ein Buckliger, ein gebückt Gehender von kleinem Wuchs"
Schujen;

4) kukuci rādīt Meselau "die Faust zeigen".

Avots: EH I, 668, 669

lìecene, ein aus einem Lindenbrettchen zylinderförmig zusammengebogenes Gefäss zur Aufbewahrung der Zukost Starth.; liecenes ciba B. Vēstn. [liecenis Für. I], liecinis, ein aus dünnem Holz zusammengebogenes Külmit L.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 515].

Avots: ME II, 492

muša [(li. musià) Gudenieki, Altenburg, Dond., Wandsen, Nigr., Alschw., Schrunden, Gr. - Essern, Satingen, Alt- Autz, Hofzumberge, Stenden, Grob., Neuenb., Lesten, Matk., Stelph., Jakobshof, Kurs., Appricken, Hasenp., Fockenhof., Blieden, Bixten, Behnen, Zeezern, Siuxt, Doblen, Ellei, Annenburg, Garosen, Ekau, Mitau, Kand., Kalz., Würzau, Sessau, Odsen, Lös., Mesoten, Misshof, Prawingen, Pampeln, Remten, Rönnen, Popen, Grünh., Samiten, Schlampen, Schmarden, Schönberg, Neugut, Wolgunt, Wallhof, Wainoden, Tuckum, Windau, Hasau, Erw., Selg., Saikava, Schlehk, Ugalen, Taurkaln, Nikrazen, Pabbasch, Holmhof, Schwitten, Salgaln, Laud., Wilzen, Irmelau, Naud., Kalleten, Kurmene, Fehsen, N. -Bartau, Preekuln, Senten, Dunika, Zerrauxt, Schwarden, Zehrxten, Wirginahlen, Kl., Bers., Grosdohn, Marzen, Linden (in Livl.), Kreuzb., Setzen, Sauken, Selb., Jürg., A. - Rahden, Kroppenhof, Treiden, Neu - Burtn., Daugeln, Kegeln, Alt - Salis, Brucken, Thomsdorf, Memelshof, Dweeten, Garsen, Lemburg, Kremon, Sunzel, Kokn.], Demin. verächtl. mušele, die Fliege: istabas muša (muska domestica) izplatīta gan˙drīz pa visu zemi. latviešiem starp citām pazīstamas vēl šādas mušu sugas: mazā muša, aklā m., kuodēja m., mē̦slu m. u. c.; bez tam vēl daudzina kāpuru m., puķu m., ze̦lta m., maitu mušu u. c.; gaļas m., sarcophaga carnaria; kāpuostu m., die Kohlfliege (anthomyia brassiacae); kaulu m.,

a) hippobosca equina,

b) melophagus ovinus; lauka m., musca corvina; līķa m., cynomyia radicum; spāniešu m., lytta vesicatoria; zilā m., calliphora erythrocephala Latv.; miežu mušele, hydrellia griscola; zviedru muša, oscinis Frit. Konv. ² 2682. Fig., alus muša, ein Biersäufer.
ak tu dullā muša! ach du verrückte Person! Sprw.: tik kārs od. krīt kâ muša uz me̦dus. kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis? viņš nemāk ne mušas nuodzīt nuo de̦guna (oder nuo de̦guna gala), von einem einfältigen, gutmütigen, faulen Menschen. [Nebst mũsa dass. zu apr. muso, li. musìs (gen. pl. musų̃), serb. mù`ha, gr. μυῖα, la. musca dass., li. mùsulas, r. мóшка od. мши́ца, gotländ. mausa "Mücke", ksl. мышица "ein Holzwurn" u. a., s. Trautmann Wrbt. 191, Bugge KZ. XXXII, 21, G. Meyer Wrtb. 281, Walde Wrtb. ² 503, Boisacq Dict. 649, Petersson Etymol. Miszellen 42.]

Avots: ME II, 673

‡ nùokaplît Heidenfeld, mit einem kaplis abhacken: n. cinis pļavā.

Avots: EH II, 51

II pauga,

1): slikta p. ("galva ") Grawendahl, Lemb., Sessw.;

4) (s. unter p. II 1!): "kalniņš" - auch Grawendahl, Sessw.; eine (kahle) Hügelkuppe
Vank.; Anhöhe Segew.; = cinis Kal.; ‡

5) "dūša, pārgalvība" (mit àu ² ) Saikava: ir gan tev liela p., ka brauc pa upi, kad le̦dus nirkšķ vien!

Avots: EH XIII, 184

pulcenis,

1) pulˆcenis Bers., Lub., pulcenis Bielenstein Holzb., Ruj., Lind. n. U., Mesoten, Laud., Friedrichswald, Warkl., Preili, pulcens Mag. XIII, 2, 47, Demin. pulceniņš BW. 33617, pulciņš Bielenstein Holzb. (hochle.), ein mit Bork überzogener Bienenstock
Elv., Ruj., Lind. n. U., ein in einen Baum hinaufgezogener Bienenstock Mag. XIII, 2, 47, Fangstock von Tannenrinde Bielenstein Holzb. 219: Sprw. pulcenī dundurs nelien un bite lien. ievilka mežuos kādu pulceni, lai ieķe̦rtās bites varē̦tu pārvest savās mājās Plutte 95. tur uzauga uozuoliņš, tur uzvilku pulceniņu,... tur ielīde man bitītes BW. 33617;

2) pulcenis Bers., Laud., pulcins Wessen, ein Starenhäuschen.
Vgl. pulˆcinis.

Avots: ME III, 406

rãcenis,

1) rãcenis Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wandsen, Rojen, Gold., Dond., Selsau, ràcenis ² Kl., Prl., rācienis U., rãcinis Dunika, rãciņš U., Bl., Asūne, rācins Manz., ràcins ² Nerft, Preili, Demin. auch rāceniņš, rācentiņš, rācentītis BW. 4405, 2 var., die Rübe
U., Bielenstein Holzb. 376, Rübenkohl (brassica rapa napifera Metzg.) RKr. II, 68; die Kartoffel Dunika (rãcinis), Līn., Wandsen, Dond., Rojen, um Gold. u. a., s. Niedermann WuS. VIII, 79, früher auch in Ruj.: audziet, rutki, rācenīši! BW. 4405. cūka raka rācentiņus (Var.: rācenīšus, tupenīšus) 32583, 8. tiem vajaga salda piena, speltē ce̦ptu rācentiņu 19408. kūra krāsni un iecepa rāciņus LP. VI, 171. Sprw.: gans pa rāceņiem, cūka pa tupeņiem. rācentiņi, rundblättrige Malve, Katzenkäse (malva rotundifolia L.) RKr. II, 74, U. ē̦damie rāceņi, Steckrübe, Teltower Rübe (brassica sativa) RKr. II, 68; gaisa rācieņi, Rüben Autz n. U.; kārveles rācenīši, chaerophyllum bulbosum L. Konv. ¹ 779; lauka rācenis, brassica raphanopifera; luopu rāceņi,

a) brassica communis;

b) Wasser- od. Stoppelrübe, Turnips (brassica rapa napifera
Metzg.) RKr. II, 68; šādi rāceņi U., eine Art weisser Rüben; ve̦lna rācenis (cicuta virosa) Alksnis-Zundulis, Brucken n. Etn. I, 67: ve̦lna rāceni lietuo pret galvas sāpem un tūsku; zaķu rāceņi "schwarze od. braune, kartoffelartige Knollen im Moos" Amboten: zaķu rāceņi nuode̦r pret kārpām Etn. 11, 163; zemes rāceņi, knollige Sonnenblume, Topinambur (helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72, U.;

2) baluožu od. zaķu rācenis, grosse, fette Henne (sedum telephium)
U., sedum maximum Sut. Mežuos un ārēs II;

3) rācenis, ein Teil des Spinnrades
Lasd., Gilsen, "ieapaļš ratiņa kuoks, uz kura uzstiprinātas "ruociņas", kas tur spārnu ar spuoli" Selsau, "ratiņa ruociņas (acc.) apakšā savienuo šķērslis, kas piestiprināts pie lielāka stabiņa, kuŗš iekalts apaļā bumbā - rācenī" Vank. "tā (sc. ratiņa) daļa, pie kuras piestiprināts buomītis; rāceņa apakšdaļa, kurai iet skrūve cauri, stiepjas cauri benķim" A. XI, 83. Das von Brückner Litu-slav. Stud. 124 aus dem Žem. zitierte li. racinė "Kartoffel" ist wohl aus dem Le. entlehnt. Le. rāc- ist vielleicht kontaminiert aus rāp- (in li. rópė "Rübe") und rac- (zu rakt); *raciņi waren wohl ursprünglich (nicht die weissen Rüben, die ja nicht gegraben werden, sondern) aus dem Boden zu scharrende Knollenfrüchie, vgl. etwa zemes rāciņi St., kleine, wilde Erdäpfel, die in den Wäldern wachsen.

Avots: ME III, 494

recins (acc. s. -nu und -ni ) Mar. n. RKr. XV, 132, = receknis, recēklis, der Gallert; recinis, Geronnenes Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 501

teciņi, = teceņi: Jancis sāk tecēt mazuos teciņuos D. Kleinb. J. 57. teci, mana līgaviņa, ar teciņus vārtus vērt! BW. 16219, 1. - Adv. teciņi Spr., BW. 1926, tecini, teciņu Spr., teciņus U., Spr., N.-Sackenhof, O.Bartau, teciņis N.-Bartau n. Etn. II, 48, tecinis, teciņiem, teciņām, Adv., in kleinem Trab: es teciņus (Var.: teciņi, teciņu, teciņiem, teciņām) vien tecēju BW. 3745; 28812; BW. I, S. 862, № 910, 2, tec teciņu, bārenīte! BW. 4666, 1. tec teciņis, kumeliņš! 14005. tec tecini vārtu vērt! 28503. teciņiem ietecēja talkas māte pagrabā 28504. teciņus viņam klāt steidzas Kra. Vīt. 4. teciņiem vien duodas dē̦lam palīgā A. XV, 249. meita pārskrēja tecinis vien mājā Etn. II, 48. vēl tāļu e̦suot redzēja tuo viņa tē̦vs . . . un teciņus apsakampēs (lief und fiel ihm um seinen Hals) Glück Lukas 15, 20. viņš iet tecins (li. tẽkinas) "teciņus" PlKur.

Avots: ME IV, 154

tupiņš (oder tupinis?), Plur. tupiņi Mag. IV, 2, 151, U., Altenwoga, Krape, Stom., =tupeņi, Kartoffeln: brāļi māsu pārde̦vuši par tupiņu (Var.: tupuļu) vācelīti BW. 15524 var. Sprw.: tupiņam jau vārpu nesagaidīsi Birk. Sakämv. 55. Zur Verbreitung s. auch Niedermann WuS. VIII, 45 f. und 55. Zum Ausgang vgl. rāciņš, rācinis.

Avots: ME IV, 267