Paplašinātā meklēšana

àizdãvât, tr., wegschenken: muiža bijusi tiem nuo kruoņa aizdāvāta Konv. ² 276.

Kļūdu labojums:
wegschenken = vieles (zu verschiedenen Zeiten) oder an viele wegschenken; zu Lehen geben

Avots: ME I, 22

apdãvât, apdãvinât, tr., beschenken: brūte bē̦rnu apdāvina ar zeķītēm BW. III, 1, 227.

Kļūdu labojums:
1, S. 227 = 1, S. 22

Avots: ME I, 81

atdãvât, atdãvinât, tr., wegschenken, weggeben: savu mantu nabagiem; savu sirdi citam atdāvināt MWM. XI, 297.

Avots: ME I, 154

I dãvât: mit â auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Saikava, Sessw.

Avots: EH I, 313

I dãvât [C., Peb., PS., Ruj., Salis, dâvât Kr.], -āju, tr.,

1) anbieten:
(ve̦ca bāba) staigā, meitu dāvādama BW.11559;

2) schenken:
pa ziemsvē̦tkiem ve̦cāki dāvā saviem bē̦rniem dāvanas. Refl. -tiês, sich anbieten: es neņe̦mtu tuo meitiņu, kas man pāti dāvājas Ltd. 1273. [In Nigr. und Wandsen unterscheide man dãvât "anbieten" von dâvât ² "schenken".]

Avots: ME I, 449

[II dàvât ^2, dāvêt, s. dẽvêt.]

Avots: ME I, 449

ìedāvât,

1) anbieten
U.;

2) verleihen, schenken.

Avots: ME II, 9

I ìedāvât,

2): in kleinen Portionen (allmählich) geben
Frauenb.: kad iedāvā kuo, tad ganuos neē̦d. ‡ Refl. -tiês, sich anerbieten (?): bē̦rni, kas iedāvājas zābākus nuotīrīt Pēt. Av. I, S. 164.

Avots: EH I, 508

‡ II ìedãvât Jürg., = iedẽvêt, benennen.

Avots: EH I, 508

izdãvât, izdāvinât, tr., austeilen, verschenken, verschleudern: kas savus draugus par laupījumu izdāvā, tā bē̦rna acis izīgs Hiob. 17, 5. Refl. izdãvâtiês, wiederholt vergeblich anbieten: izdāvājies - nepē̦rk ne˙viens LP. IV, 79.

Avots: ME I, 726

padãvât [sl. podavāti], tr., wegschenken, anerbieten L.: es izmeklējuos mīkstākuos, kuo viņai padāvāt Lapsk.

Avots: ME III, 16

I pãrdãvât,

3): mit ā`r PS.; pārdāvāja sulaiņam uogas Pas. VIII, 138.

Avots: EH XIII, 198

I pãrdãvât, tr.,

1) ein erhaltenes Geschenk einem andern übergeben;

2) verkaufen:
N...nieki savas meitas par tabaku pārdāvāja BW. 20955;

[3) zum Kaufen anbieten
Nigr., Warkh.].

Avots: ME III, 153

[II pãrdãvât, umbenennen Jürg.]

Avots: ME III, 153

pìedãvât, anbieten: Stenderam piedāvāja kādu mācītāja vietu Kundziņš Ve̦cais Stenders 51. Refl. -tiês, sich anbieten: vīrs piedāvājās naudu aizduot LP. VII, 1150. svešais piedāvājies arī kāzās līdz iet LP. V, 135. saimnieks aiziet par namdari piedāvāties LP. V, 231. puiši piedāvājas meitas pavadīt LP. I, 179. Subst. piedāvãjums, das Angebot: pieprasījums radīs piedāvājumu A,XX 377.

Avots: ME III, 243

sadãvât, sadãvinât, schenken (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): sadāvinājuši kaŗavīram pulka ze̦lta LP. VII, 485.

Avots: ME II, 608

uzdāvât, schenken (perfektiv): tē̦vs uzdāvāja dē̦lam māju Golg. Refl. -tiês,

1) sich schenken:
mēs sev uzdāvājāmies svē̦tku dāvanas C.;

2) sich (seine Dienste) anbieten
Spr.: uzdāvāties kam par puisi (Stenden), par precinieku.

Avots: ME IV, 324

dakstît,

1): "izdāvāt" Lemb., Salis; verschwenderisch geben, verschenken Ramkau: bij atnesis maizi, bē̦rniem dakstīja; ‡

2) (von jem.) leihen, borgen
Salis: pašam ne˙kas nav; daksta nuo viena, nuo uotra.

Avots: EH I, 303

il˜gums [li. ilgùmas], die Länge, Dauer: redzes apluoks neaptveŗ lielāku ilgumu Poruk. viņš iespēj mirklim ilgumu dāvāt MWM. VI, 816.

Avots: ME I, 706

‡ izšudît,

1) durchstöbern, durchsuchen
Adl., Erlaa, Frauenb., Geistershof, Lettihn, N.-Schwanb., PV. "izdze̦nāt": suns izšudījis visus krūmus; kur te nu zaķis tversies! N.-Peb. ja uogas kāda vietā izlasītas, tad uoguotāji saka, kā tur nav kuo iet, ka tur viss jau izšudīts ebenda. viņi izuokšķerēja un izšudīja pēdējuo paeglīti Austriņš Nopūtas vējā 120;

2) "izdāvāt" Meselau. Refl. -tiês PV., = izmeklêtiês 2: suns izšudījās pa grāvju grāvjiem, bet ne˙kā neatrada.

Avots: EH I, 487

laiguôt, laigât, -ãju (freqn. zu liêgt 0, leugnen, lügen U.: mēs e̦sam tās (lietas) arī laiguojuši iz pasaules laukā Vēr. II, 800. Refl. laîguotiês, [sich beklagen U.]; sich weigern, sich rechtfertigen Burth.; leugnen, sich zieren, ausweichen: viņš laiguojas, ka tuo nee̦suot darījis Allend. viņš laiguojās piedāvātuo dāvanu pieņemt, bet beidzuot tuomē̦r pieņēma Allend. viņš neatbild tieši, laiguojas šâ un tâ Salisb.

Avots: ME II, 404

‡ nejaušīgi, Adv., zufällig: n. velti tu man dāvāta Janš. Pag. pausm. 62.

Avots: EH II, 13

pìedakstît,

1) = piedāvāt: kuo nu tik daudz piedakstīsi? Salis;

2) anstossen:
p. ar pirkstu Behnen, N.-Peb.

Avots: ME III, 242

svarĩba:* Stabule nuosēdās cienīgā svarībā Aps. J. Raksti I2, 174. pe̦rsuona, kam tiek dāvāta atzinība un s. Tēvijas Sargs 1938, № 13, S. 1.

Avots: EH II, 612

žibinât Grünw.,

1) = zibinât I 1 U., Iw. n. FBR. VI, 58, Schibbenhof: kas uguni žibināja? BW. 10033, 1; 33012, 2;

2) = zibinât I 2 Drosth.: de̦guošu skalu gar acīm žibināt Dond., Golg., Gr. - Buschh., Kegeln, Memelshof, Nötk., Oknist, Schnehpeln, Schwanb., Siuxt, Stenden. žibināt rīksti Drosth. viņš ātri žibināja zīmekli, pierakstīdams vienu lapas pusi pēc uotras Janš. Dzimtene IV, 59. (žagata) asti priecīgi žibinādama Mežv. ļ. I, 13. piedāvāt un žibināt savu preci II, 244;

3) = žilbinât: sniegs acis žibina Lubn., Saikava. aizsargāja nuo saules žibinuošiem... stariem Jaun. Mežk. 65. Refl. -tiês,

1) = zibinâtiês; flimmern: mēnesnīca žibinājas... rasaiņajā zâlē Jaun. mežk. 41. viļņi žibinās (atstaruo saules gaismu) Stenden;

2) sich schnell hin und her bewegen:
kuo tu žibinies man priekšā kâ žibe̦kls? Dond. n. RKr. XVII, 65. spāres žibinās un trīc Jaunības dzeja 55. vēl žibinās spāres Druw. I, 1210;

3) (vor den Augen) flimmern:
grāmatas lasuot man acis žibinājas Sassm.

Avots: ME IV, 808