Paplašinātā meklēšana

biêdêklis C., [biêdē̦kls Līn.], biêdeklis [Autz], biedāklis K., das Schreckmittel, das Schreckbild, der Popanz, das Gespenst: putnu, vārnu b., Vogelscheuche. ap biedekļu stundu Sudr. E.

Avots: ME I, 305

dēklis,

2): auch Druw.; ‡

3) = padêklis 1 Sessw. (mit ê).

Avots: EH I, 318

dēklis L., U.,

1) ein Hühnernest
[zu dēt];

2) s. dẽ̦kla.

Avots: ME I, 462

dziêdēklis [Bers.], Heilmittel, Medizin: zaķu pine̦klus lietuo kâ dziedekli pret pleni Etn. I, 30.

Avots: ME I, 561

‡ iedêklis,

1) ein untergelegtes Nestei
Lettihn, Ramkau, Schwitten, Sessw., (mit iẽ -) Trik.;

2) wer durch Empfehlung oder Verordnung einen Posten erlangt hat
Behnen;

3) "ein Brutnest für Hühner"
Ludsen.

Avots: EH I, 508

izdêklis Kaltenbr., das in der Legezeit zuletzt gelegte Ei. Vgl. li. ìšdėlis dass.

Avots: EH I, 442

‡ naîdêklis Heidenfeld, wer andere verfeindet.

Avots: EH II, 3

padêklis: auch ("?") Borchow n. FBR. XIII, 25, Warkh.,

1): auch AP., Kaltenbr., Linden in Kurl., Oknist, Siuxt, Warkl., Zvirgzdine; ‡

5) "zirgam saku (mīkstināšanai) paliekamaîs" Wessen.

Avots: EH II, 127

padêklis, padẽklis Katzd., [padêkle Prl., padẽ̦kls PS.], padē̦kls St., u.,

1) padē̦kla L., ein untergelegtes Nestei
[padēklis Wessen, (mit ê ² ) Dunika, Salisb., Salis] : paliec padēkli, lai vista dēj!

2) der erste Grund, Anfang:
padēklis nu jau ir;

3) padēklis L:., angeschweisstes Eisen;

4) "?": tīrs laimes padēklis Zeif. III, 2, 239. - Zu dēt I.

Avots: ME III, 16

pìedēklis,

1) das Anhängsel:
aklas zarnas pirkstveidīgais piedēklis Vēr. II, 84; angeschweisstes Eisen Ar.;

2) (grammatisch) das Suffix
(seit Kronw.).

Avots: ME III, 245

prìedēklis,* das Präfix.

Avots: ME III, 392

vidẽklis Suhrs n. FBR. VII, 46 "?".

Avots: ME IV, 578

[jâdeklis C., Jürg., Lis., Warkh., Druw.], jâdêklis Smilt.], Trik., Arrasch., jâdēklis Serb.,

1) ein ausgelassener, mutwilliger Mensch, Herumtreiber:
iet vien kâ jādeklis Nötkh.;

2) Zielscheibe des Spottes, des Tadels:
kāds atkal uzņēmis manu bē̦rnu par jādekli A. - Rahden;

3) der Ort, wo geritten wird:
aizvest bē̦ruo uz jādekli ieluocīt kājas Gaw. n. A. X, 1, 407;

[4) jâdeklis ² Ruj., Steckenpferd].

Avots: ME II, 105

mẽrdeklis [MSil.],

1) ein Mittel zum Abmergeln:
sapuvis siens ir zirgu mērdeklis, faules Heu ist ein langsames Gift für die Pferde Hug. kāds burvības mērdeklis: viens piliens pieliets naidnieka kausam; tas nīkst un nīkst Rainis; [mḕrdeklis ² Warkl., mêrde ² Bauske, mẽrdeklis, Giftmittel zum Ausrotten von Ratten, Katzen (Stuhrhof) oder Fliegen (Prawingen);

2) ein ganz abgemagertes Lebewesen
Lettg., Treiden, Lutringen, Ruhental (mẽrdeklis), Salis, Seppkull (mêrdeklis ^2), Bers., N. - Peb. (mḕrdeklis und mērdēklis), Warkh., Warkl. (mḕ̦rde̦kls ^2), Sessw., Selsau, N. - Schwanb. u. a.;

3) mẽrdeklis Kabillen "ein aufdringlicher Mensch".] Zu mērdêt.

Avots: ME II, 617, 618

[mḕrdêklis, das Gift: jāieduod kaķim mērdēklis, lai nevazājas pa cita māju Jürg.; mẽrdēklis Dreylingshof, = mērdeklis 2.]

Avots: ME II, 618

pãrvàldît: Pēterim circen[i]s mājas pārvaldīja Tdz. 54076; vorherrschen: arī šeit liekas pārvaldām ze̦mgaliešu piedēklis -ene FBR. I, 49.

Avots: EH XIII, 215