Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dēnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dēnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

apdēnēt

‡ apdēnêt Spr., ringsum faul werden, verwittern, verwesen ("обгнить").

Avots: EH I, 77


dēnēt

dẽnêt: verwittern, langsam faulen Warkl.; "lē̦nām dilt, kalst" (mit è 2 ) Sonnaxt. sijas sāk d. Warkl. kâ ... pusnuokaltis zariņš viņš vēl dēn pie nuokaltuša kuoka stumbra Janš. Līgava II, 138. es dē̦nu (altere?) un gaidu nāvi Mežv. ļ. II, 117. ve̦cumā bieži cauras dienas viens dē̦nē̦dams (quienend?) 228. tas (sniegs) ... var vēl ilgi nīkt un d. 467; "= ‡ denêt 2" Adiamünde, Jürg., Ulpisch.

Avots: EH I, 318, 319


dēnēt

dẽnêt [Nigr., Neuenb., Trik., dènêt 2 Bers., Domopol, (= dēdēt), quienen, hinsiechen, verkommen: [kuo tu dēni (wartest ohne jede Aussicht auf Erfolg)? tev jau ne˙kas neiznāks Neuenb.] dēnēji, ubaguoji un plijies MWM. IX, 624. [Vgl. auch apdēnēt Spr., ringsum faulen. Vielleicht aus * dērnēt und in diesem Fall etwa zu ndl. tornen "sich auftrennen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 185.]

Avots: ME I, 464


izdēnēt

izdēnêt: auch (mit è 2 ) Sonnaxt; izbalējušas, izdēnejušas bildes Janš. Līgava I, 20. pa gadiem viss izstāvējis, izdēnējis, izzudis II, 70. viņas (cilis) spē̦ks pa gadu simteņiem bija izdēnējis 515.

Avots: EH I, 442


izdēnēt

izdēnêt Spr., [izdènêt 2 Domopol], = izdēdēt: izdēnējis kâ balta drēbe Bers., Kokn., lai izdēn tā druviņa kâ sarkans dzīpariņš LP. V, 15.

Avots: ME I, 727


sadēnēt

sadēnêt, vermodem, verwesen Spr.

Avots: ME III, 610