Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dēnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dēnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
dēnēt
dẽnêt: verwittern, langsam faulen Warkl.; "lē̦nām dilt, kalst" (mit è 2 ) Sonnaxt. sijas sāk d. Warkl. kâ ... pusnuokaltis zariņš viņš vēl dēn pie nuokaltuša kuoka stumbra Janš. Līgava II, 138. es dē̦nu (altere?) un gaidu nāvi Mežv. ļ. II, 117. ve̦cumā bieži cauras dienas viens dē̦nē̦dams (quienend?) 228. tas (sniegs) ... var vēl ilgi nīkt un d. 467; "= ‡ denêt 2" Adiamünde, Jürg., Ulpisch.
Avots: EH I, 318, 319
Avots: EH I, 318, 319
dēnēt
dẽdêt, dẽ̦du, dẽdēju, intr.,
1) quienen, hinsiechen, die körperliche Rüstigkeit und Fülle verlieren, [alt sein od. werden]:
te mē̦s de̦dam un nevaram nuomirt LP. III, 58. tā slimā sieva tur dē̦d Stari I, 231. vaigi dē̦d MWM. IX, 187;
2) sich verliegen, stumpfen, stumpfsinnig und müssig die Zeit verliegen:
labāk spuodrināt zābakus, nekâ dēdēt te pie šīm blēņām. gar ielas malām dēdēja re̦ti luktuŗi U. b. 127, 44;
[3) verwittern
U.; hierher] dēdējuma od. dē̦du kārta, Rohhumus Konv. 2 2331. [Zu slav. dĕdъ "alter Mann, Grossvater", gr. τήϑη "Grossmutter" u. a., s. Mahlow AEO. 11, Trautmann Wrtb. 47, Berneker Wrtb. I, 191.]
Avots: ME I, 461
1) quienen, hinsiechen, die körperliche Rüstigkeit und Fülle verlieren, [alt sein od. werden]:
te mē̦s de̦dam un nevaram nuomirt LP. III, 58. tā slimā sieva tur dē̦d Stari I, 231. vaigi dē̦d MWM. IX, 187;
2) sich verliegen, stumpfen, stumpfsinnig und müssig die Zeit verliegen:
labāk spuodrināt zābakus, nekâ dēdēt te pie šīm blēņām. gar ielas malām dēdēja re̦ti luktuŗi U. b. 127, 44;
[3) verwittern
U.; hierher] dēdējuma od. dē̦du kārta, Rohhumus Konv. 2 2331. [Zu slav. dĕdъ "alter Mann, Grossvater", gr. τήϑη "Grossmutter" u. a., s. Mahlow AEO. 11, Trautmann Wrtb. 47, Berneker Wrtb. I, 191.]
Avots: ME I, 461
dēnēt
dẽnêt [Nigr., Neuenb., Trik., dènêt 2 Bers., Domopol, (= dēdēt), quienen, hinsiechen, verkommen: [kuo tu dēni (wartest ohne jede Aussicht auf Erfolg)? tev jau ne˙kas neiznāks Neuenb.] dēnēji, ubaguoji un plijies MWM. IX, 624. [Vgl. auch apdēnēt Spr., ringsum faulen. Vielleicht aus * dērnēt und in diesem Fall etwa zu ndl. tornen "sich auftrennen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 185.]
Avots: ME I, 464
Avots: ME I, 464
izdēnēt
izdēnêt: auch (mit è 2 ) Sonnaxt; izbalējušas, izdēnejušas bildes Janš. Līgava I, 20. pa gadiem viss izstāvējis, izdēnējis, izzudis II, 70. viņas (cilis) spē̦ks pa gadu simteņiem bija izdēnējis 515.
Avots: EH I, 442
Avots: EH I, 442
izdēnēt
izdēnêt Spr., [izdènêt 2 Domopol], = izdēdēt: izdēnējis kâ balta drēbe Bers., Kokn., lai izdēn tā druviņa kâ sarkans dzīpariņš LP. V, 15.
Avots: ME I, 727
Avots: ME I, 727