dūņainsdùņaîns, schlammig: nuo dūņaina [Var.: dūņāja, dūņuoja, dūņuota] ezeriņa BW. 637; 7540; 12350; 18269; dūņainas kājas 7291. 1 var.Avots: ME I, 528
dūnaiņšdūnaiņš BW. 637. 7540. 12350 u. a. [dūnains BW. 18269. 4 var. wohl fehlerhaft]. = dūņains.Avots: ME I, 528
dūņājsdùņājs,1) eine mit Schlamm bedeckte Stelle, eine Schlammasse: avuotā līdz pat malām tik rē̦guosies dūņājs glums A. XX. 529. sagrābj vēzi dūņājā Zalkt. I, 7;2) = dūņains BW. 12350. 6 u. a.Avots: ME I, 528, 529
dūņotdùņuôt,1) trüben (mit Schlamm): d. ūdeni;2) den Schlamm aufwühlen: mazgājās, dūņuoja un šļakstinājās Druva II, 31;3) mit Schlamm mischen: d. tīrumu ar purva dūņām. Refl. -tiês. schlammig werden [Ruj.]: dūņuojies, dūņu purvs! BW. 14117. 1. Dazu dūņuôts. s. dūņuojs und dūņains.Avots: ME I, 529