aizdūcināt
‡ aîzdûcinât 2 Lems., rollend, donnernd sich entfernen: pē̦rkuons aizdūcināja. Refl. -tiês, plötzlich, für eine kurze Zeitlang anfangen zu rollen, zu donnern: pē̦rkuonis aizdūcinājās Salis.
Avots: EH I, 21
Avots: EH I, 21
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dūcin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dūcin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
dūcin
dùcin, zur Verstärkung von dùkt: pūtin pūta, dūcin dūca me̦lnais strazds ar baluodi BW. 2542.
Avots: ME I, 523
Avots: ME I, 523
iedūcināties
‡ ìedūcinâtiês, = ìeducinâtiês: tālumā iedūcinājās pē̦rkuons Jauns. B. gr.9 II, 101.
Avots: EH I, 510
Avots: EH I, 510
sadūcināt
uzdūcināt
uzdūcinât, eine kurze Zeit rollen, dröhnen (perfektiv): pē̦rkuons uzdūcina Golg., Memelshof, (mit û 2 ) Segewold.
Avots: ME IV, 327
Avots: ME IV, 327
Šķirkļa skaidrojumā (2)
ducināt
ducinât, auch dūcinât A. XI, 761. BW. 33718. intr.,
1) rollen, donnern, tosen:
pē̦rkuonis par mūsu galvām dārdēja un ducināja A. XXI, 188. Subjektlos: ārā ducina un līst lietus JR. VII, 6;
2) heftig schelten, eine Strafpredigt halten:
mātes brāļi tautiņās kâ pē̦rkuons ducināja (Var.: ducenēja). ve̦cais brālis uz jaunuo ducināt ducināja 12458. Auch ducinêt BW. I, piel. 765 1.
Avots: ME I, 510
1) rollen, donnern, tosen:
pē̦rkuonis par mūsu galvām dārdēja un ducināja A. XXI, 188. Subjektlos: ārā ducina un līst lietus JR. VII, 6;
2) heftig schelten, eine Strafpredigt halten:
mātes brāļi tautiņās kâ pē̦rkuons ducināja (Var.: ducenēja). ve̦cais brālis uz jaunuo ducināt ducināja 12458. Auch ducinêt BW. I, piel. 765 1.
Avots: ME I, 510
sadūkt
II sadūkt, tr., girrend etw. erreichen, erlangen, heraufbeschwören: pūtin pūta, dūcin dūca... strazds ar baluodi; sapūtuši, sadūkuši lielu vēju, aukstu laiku BW. 2542.
Avots: ME III, 618
Avots: ME III, 618