dūkņa
I dūkņa, die Elfe Druva I, 383: dūkņas čukst kuoku zaruos Aspaz. Vaidel. 38 [vgl. dukņa II].
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dūkņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dūkņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
dūkņa
II dùkņa 2 Liepna, Warkh., dûkņa 2 Wormen, Dond., = dukņa IV, eine einschiessende Stelle; in Karlsruhe: eine vom Vieh ausgetretene Pfütze: ganceļā liela dūkņa; in Neu- Schwaneb.: "cilvē̦ks, kas dzīvuo purvainā vietā un tuo apstrādā".]
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
dūkņa
III dùkņa 2 Mar.,
1) eine Kuh, die oft (leise) brüllt
(vgl. dūkt);
2) ein (z. B. mit Bitten) aufdringlicher Mensch.]
Avots: ME I, 525
1) eine Kuh, die oft (leise) brüllt
(vgl. dūkt);
2) ein (z. B. mit Bitten) aufdringlicher Mensch.]
Avots: ME I, 525
Šķirkļa skaidrojumā (3)
dūgņa
dūkaņa
dũkaņa (?)"ein Waldgeist weiblichen Geschlechts" Stuhrhof: dūkaņas mežā spuokuojas. Vgl. dūkņa I.]
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
dukņa
II dukņa, eine Nymphe, Dryade, Baumelfe Aus. I, 22; auch dugņa, dūkņa. [Wohl ein Buchwort. das auf ein li. dukna, dugna bei Narbautt Mitol. lit. 82-4 zurückgeht.]
Avots: ME I, 511
Avots: ME I, 511