dūkņa
I dūkņa,
die Elfe Druva I, 383:
dūkņas čukst kuoku zaruos Aspaz. Vaidel. 38 [vgl. dukņa II].Avots: ME I,
525
dūkņa
II dùkņa 2 Liepna, Warkh.,
dûkņa 2 Wormen, Dond.,
= dukņa IV, eine einschiessende Stelle; in Karlsruhe:
eine vom Vieh ausgetretene Pfütze: ganceļā liela dūkņa; in Neu- Schwaneb.:
"cilvē̦ks, kas dzīvuo purvainā vietā un tuo apstrādā".]Avots: ME I,
525
dūkņa
III dùkņa 2 Mar.,
1) eine Kuh, die oft (leise) brüllt (vgl.
dūkt);2) ein (z. B. mit Bitten) aufdringlicher Mensch.]Avots: ME I,
525