Paplašinātā meklēšana

‡ briêdale Warkl., Name einer Kuh mit steilen und spitzen Hörnern.

Avots: EH I, 243

‡ dale Kaltenbr. (neben daļa), acc. s. dali Oknist, = daļa.

Avots: EH I, 304

‡ snaudale BW. 7376, 2 var., = snaudala.

Avots: EH II, 542

ve̦dale(s), s. vedeles.

Avots: ME IV, 519

ve̦dale(s), s. vedeles.

Avots: ME IV, 519

vindale, die Fettschicht auf der Suppe Wallhof; das Häutchen auf eisenhaltigem Wasser ebenda. Aus d. Windel "membrana"??

Avots: ME IV, 599

vadale (unter vadala): (kumeļu) sienat vaŗa vadalē! BW. 32911, 1 var.

Avots: EH II, 746

àut, àunu od. àuju, àvu od. avu (li. aũti, aunù, aviaũ), tr.,

1) die Füsse bekleiden, anztehen, anlegen:
kājas; zābakus, zeķes kājās. aunam piešus, bāleliņi BW. 13597, 3;

2) kājas aut, mit abhäng. Infin., sich anschicken, in Begriff sein, sich bereit machen:
un tūlīn ķēniņš aun kājas savu sievu meklēt LP. IV, 189; VI, 347;

3) kājas aut uz, seine Schritte lenken zu od. gegen jem.:
uz meitām kājas aut Ar. 440, auch uz meitas augumiņa (-ņu) Ltd. 2224, auf die Freie ziehen, ein Mädchen heiraten wollen. visi ļaudis kājas āva uz karuoga nesējiņa Ar. 1955, alle Menschen haben auf den Fahnenträger abgesehen. Refl. -tiês, sich die Füsse bekleiden, die Fussbekleidung anziehen: kur tu iesi, bāleliņ, baltas kājas audamies BW. 13730. aunies baltās zeķītēs 14075, zābakuos Ar. 832. [auties auch im Sinne von kājas aut, sich bereit machen Spr., Nerft, Warkl.]. Subst. àvējiņš, avējiņš, dial. āvājiņš BW. 11077,], fem. avaiņa f. avējiņa, avājiņa BW. 110777, 1, (Erlaa), einer (eine), der (die) Füsse bekleidet. būs viņā saulītē man kājiņu āvējiņš BW. 1289. àviens, aviens, die einmalige Tätigkeit des Fussbekleidens, àvums, avums, die bereits erfolgte Tätigkeit des Fussbekleidens: es puisīti nuolūkuoju vienā kāju āvumā (Var.: avienā) BW. 9335. [Weiterhin zu aksl. obuti (prs. obujo,) "Fussbekleidung anziehen", onušta "Sandale", lat. exuō "ziehe aus", subūcula "Unterkleid", arm. aganim "ziehe mir an", av. aoϑrǝm "Schuh" u. a.; s. Fick Wrtb. I ⁴ , 12 u. 365, Hübschmann Arm. 411, Persson Beitr. 650 ² Walde Wrtb. ² 263 f., Tpautmann Wrtb. 21 f., Hujer LF. XLVI, 343 f.]

Kļūdu labojums:
11077, 1 = 11077, 2

Avots: ME I, 230, 231

dalèkt, intr., herbeispringen (pielēkt): dale̦c vilks, aizne̦s kazu BW. 13339. [Gleich li. dalė˜kti "fliegend erreichen" bei Ekblom Manuel phonét. de la langue lit. 63.]

Avots: ME I, 434

dãlêtiês [Ruj.], Possen treiben, toben, albern sein [Bers.], Karls. [Anscheinend aus mnd. dalen "unsinnig sein"].

Avots: ME I, 447

pastala, eine Art Sandalen, die "Pastel", lederner Bauerschuh; zaķa pastalas ņemt, das Hasenpanier ergreifen: gribējis ņemt zaķa pastalas un bēgt A. XX, 145. kas ve̦cākus neklausa, valkā zaķa pastalas, wer den Eltern nicht gehorcht, führt ein unstätes Leben; zaķa pastala comm., dei Feigling. [Nebst estn. pastal dass. zunächst wohl aus r. постола, s. Thomsen Beröringer 207.]

Avots: ME III, 106

sačurêt,

1): kad kartupeļi nāk uz gatavībām, tad dalej krējumu; kad tas sačur, tad ņe̦m nuost AP.; "sabiezēt" Warkl.: putra sačurēja; "čurkstuot lē̦nām sacepties" Erlaa.

Avots: EH XVI, 401

šļakata,

1): auch AP., Meiran, Meselau, N.-Peb.; ‡

2) ein geringes Quantum einer Flüssigkeit
AP.: kaņepes grūžuot dalej pa šļakatai ūdeņa.

Avots: EH II, 643

vadala, dale">vadale U., vadele (li. vadẽlės LChr. 3774, Arumaa Lit. mund. Texte a. d. Wilnaer Geg. 173, Miežinis "gruoži") U., der Zaum U.; der Zügel U.; der Strick am halfterähnlichen Zaum (vadale) Bielenstein Holzb. 533; Plur. vadales "valgi; Ketten" Lautb.: kur liks... kumeliņu? siesim vara vadelēs (Var.: vadalēs, vadalās, vedelēs, ve̦dalēs) BW. 32911, 1. turē̦dama vadeles (= der Strick, an dem ein Blinder geführt wird) . . . galu Janš. Līgava I, 186. viņš ... bez manis ... nevarē̦tu .. . iztikt. viņš man tik˙pat kâ vadelē vadājams Mežv. ļ. I, 228. Zu vadît.

Avots: ME IV, 429

vedeles, dale">ve̦dale(s), Zügel: siesim (kumeliņu) vara vedelēs (Var.: ve̦dalē(s), vadalēs, pavadā) BW. 32911, 1 Var. Zu vest.

Avots: ME IV, 520

I vîze C.,Kl., Kr., N.-Laitzen, Nötk., PS., Wolm., (mit î ² ) Allendorf, Bl., Dond., Iw., N.-Salis, (mit ĩ ) Siuxt, (mit i' ² ) Selsau; vīze U., Spr. vīza (li. vyža, "Bastschuh" ) St., U., BW. 4092, I var., 31875, 1, vîza Prl., demin. dat.-instr. plur. vīzīšiem BW. 12807, 3 var., der Bastschuh U., eine aus Lindenborke oder Weidenrinde geflochtene Fussbekleidung: Sprw. vīze nav zābaks Br. sak. v. 1417. labāk paša vīze nekâ cita zābaks RKr. VI, 1012. aun vīzes, kad nav pastalu! 1013. kādu vīzi apvilcis, tāda jāvalkā Birk. Sakāmv. 79. lūku vīzes BW.10204,1var. kārklu vīzes 10204, 1. ar kārkļa vīziņām (Var.: vīzītēm) 10270, 3 var. deviņ[i] pāru liepas vīžu 7802. platas vīzes apāvuos 30372. kājas avu dubļuotās vīzītēs 21877. ar vīzām staigājuot 21098. šuogad nuo plē̦stiem lūkiem nav stîpras vīzes, būs dabūjuši pūt Selb. vīzes pīt U., Bastschuhe flechten. vīzes aizadīt od. pāradīt, zusammenziehn und die Spitze machen U. Nebst li. *viežti (s. Thomsen Beröringer 244y "fiechten (Sandalen)" vermutlich zu vît

I (s. Persson Beitr. 415 und Leskien Nom. 100, sowie Brandt РФВ. XXII, 116 ² ) und nach Scheftelowitz KZ. LIV, 249 zu av. ni-vaēz "sich anbinden",
das aber Bartholomae im Airan. Wrtb. mit "anstecken" übersetzt.

Avots: ME IV, 650

zãrds,

1): auch Grob., (ein pyramidales Gerüst aus ästigen Stangen zum Trocknen von Klee od. Getreide)
Orellen; (unbek. Heidenfeld, Lubn., Marienhausen, wo dafür guba od. ķirpa);

2): ein Scheiterhaufen
Dunika; zuobe̦nus zārdiem kŗāva Apsk. 1903, S. 53.

Avots: EH II, 803