Paplašinātā meklēšana

‡ apdàncis ² Zvirgzdine, das zum Trocknen ausgebreitete Heu einer guba: četri apdanči vēl palika neapgrìezti.

Avots: EH I, 76

‡ astuoņdancis (in der Verbind. astuoņdanci kumeleņu) BW. 16025, astuoņdanču kumeliņš RW. piel. ² 25870, 1 "?".

Avots: EH I, 132

bubuldancis, in einem Rätsel zur Bezeichnung der Laus: desmit akli vīri iet pa mežu, uziet vienu bubuldanci un ve̦d uz kaula tiltu kaut Rkr. VII, 1268.

Avots: ME I, 343

caũrdañcis, ein Tanz (auch caurluožu) BW. I, S. 194, Hasau n. RKr. XVI, 230.

Avots: ME I, 364, 365

I dañcis: skudru d., ein volkstümlicher Tanz Diet. danču bē̦rni "ziemassvē̦tku ķe̦katnieki" Frauenb.; danču bē̦rnuos braukt, zu einer Gesellschaft, [einem] Fest fahren Diet.

Avots: EH I, 306

I dañcis, der Tanz; danci vest, griezt, ritināt BW. 32865, 3, den Reigen führen, tanzen: jauni puiši, bāleliņi, nuoriņā danci ve̦d BW. 13153. apaļais od. cimdu dancis, die Polonäse; kamuoliņu dancis RKr. XVI, 232; krustu dancis BW., S. 181, muižnieku, nabagu od. zuobeņu dancis; divpadsmitdancis, piecu puišu dancis Etn. IV, 80. stiepjamais d., tīter,u d. RKr. XVI, 230. [Nebst estn. tańts aus mnd. danz.]

Kļūdu labojums:
krustu dancis BW.,S.181 = krusta dancis BW.I,S.181

Avots: ME I, 436

II dancis, das Johannisfeuer [?].

Avots: ME I, 436

[III dancis Essern n. U., Druwa I, 909, ein Krummholz; eine Radfelge Bielenstein Holzb. 545 ² (aus Popen). Als Kuronismus eine Nebenform zu dandzis. Vgl. auch dankuoties. dank- vielleicht durch Kontamination von dang- und lank- (in luocīt, lùoks u. a.).]

Avots: ME I, 436, 437

dañciski (unter dañceniski): ērzeļi ... d. vien skrējuši Pas. VII, 217. meitanam kājas d. vien iet AP.

Avots: EH I, 306

dañciski, s. dañceniski.

Avots: ME I, 437

deviņdañcis: deviņdanču kumeliņu BW.

Avots: EH I, 317

deviņdañcis, der Neuntanz, Epitheton des Rosses: ein Ross, das neun Tänze tanzt BW. 1690: man nuojūdza meža sargs deviņdanci kumeliņu BW. 30536.

Avots: ME I, 460

‡ diždañcis Dunika, die Quadrille.

Avots: EH I, 324

dubultdañcis, eine Art Tanz: tad būs mūsu meitiņām šuovakar dubultdancis BW. 12502.

Avots: ME I, 509

kākardancis: "20430" ME. II, 190 zu ersetzen durch "20430, 1 var.".

Avots: EH I, 600

kākardancis [Wessen], BW. 20430, = kankardancis.

Avots: ME II, 190

‡ kal˜dardañcis AP., die mit Wasser verrührten im Mötser nach dem Hanfstossen übriggebliebenen Nachbleibsel (anstatt Milch als Zutat zu Grützen benutzt).

Avots: EH I, 577

kladancis, ein Herumtreiber Lasd. [Vielleihct hohem Wuchs und wackelndem Gang: reiz šuo lieluo kladaņķi pats atkal māca munsturēt Janš. Dzimtene ² II, 359. Vgl. klederêt.]

Avots: ME II, 208

kladancis: citi dancuo guodīgi, bet šie kladanči le̦c kâ kazāki Saikava. aiz stūra guļ divi kladanči ebenda.

Avots: EH I, 607

krustdañcis, der Kreuztanz: juo iecienīts bija krustdancis RKr. XVI, 231.

Avots: ME II, 288

lupatdañcis, ein von einem in Lumpen gekleideten Menschen ausgeführter Tanz; ein lumpichter, zerlumpter Tänzer, ein Lump: kuo tu nāci, lupatdanci (Var.: kankardanci), jaunu meitu pulciņā? BW. 20430.

Avots: ME II, 515

pusdanciski, halbwegs tanzend, tänzelnd: viņa pusdanciski pieskrēja Jaunie mērn. laiki III, 67.

Avots: ME III, 424

putrasdancis Fest., der Hitzkopf.

Avots: ME III, 443

skrabdañcis, s. skraba II.

Avots: ME II, 884

zuperdancis, ein Schimpfwort: šādi tādi zuperdanči BW. 20629.

Avots: ME IV, 751

blusa (li. blusà, aksl. блъха), der Floh. blusu kule, der Flohsack, jem., der voller Flöhe ist; n. St. u. U. auch blusu kuņģis; blusu kāvējs, der Daumen (scherzweise); blusa iekuodusi, scherzweise von einer Frau, die in die Wochen kommt St., U. blusu dancis, ein Tanz Upīte, Medn. laiki. Sprw.: tam vairāk stiķu un niķu nekā sunim blusu. tukša blusa augsti le̦c. pie ēdiena kâ blusa, pie darba kâ uts. [Vgl. Berneker Wrtb. I, 62, Trautmann Wrtb. 35 und Meillet MSL. XXII, 142 f.]

Avots: ME I, 318

caũrluoža, ein Tanz; s. caurdancis

Avots: ME I, 365

dañceniski, dañciski, hüpfend, springend, tänzelnd: viņa danceniski vien gāja. mērnieki sagāja danciski vien klētī Kaudz. M.

Avots: ME I, 436

dankuôtiês, die Kur machen, sich beliebt zu machen suchen: divi jauni tē̦va dē̦li pret manim dankuojās [Var.: luocījās] BW. 15029, 1 [aus Blieden. Wohl (urspr.: sich beugen) zu dancis III; vgl. de̦nkuôtiês].

Avots: ME I, 438

I jukuris, ‡

3) jukura dancis (wo?), ein Aufstand, Aufruhr.

Avots: EH I, 566

I jukuris,

1) eine bunte Reihe
L.; jukuŗu dancis, der Grossvatertanz L.;

2) ein alberner, konfuser Tanz
Wellig n. U.

Avots: ME II, 117

sareibinât, tr., schwindlig, duselig machen: jaunavām viņa sareibinājusi tik tālu prātu Jaunie mērn. laiki IV, 130. Refl. -tiês, sich schwindlig, duselig machen, sich betäuben: dažādi sareibinājusies, viņa pusdanciski pieskrēja Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 67.

Avots: ME II, 714

stùrbuļuôt,

1) "raustīties" Arrasch: zirgs ātrs, arkls smags; tas sturbuļuo, un es kâ dundurs tam pakaļ Seibolt. zirgs izrādīja savu prieku... danciski pa ceļu sturbuļodams ders.:

2) unbedacht und übereilt handeln oder sprechen
Lis. (mit ùr ² ); undeutlich sprecen Arrasch; hitzig sein Trik.; schnell, aber nicht gründlich etwas tun Butn., Ramelshof: sturbuļuo kâ tāds karstaputra!

3) "= muldēt" Trik.: kuo tu sturbuļuo! Refl. -tiês, sturbuļuôt 2 Burtn., Ramelshof, Wolmarshof.

Avots: ME III, 1108

vadzis,

1): nesit vadža pie durvīm, sit vadzīti dibinā! BW. 16504. stāv klētī vadziņā 24641, 1 var. (aus Dond.). kur būs ņemt paugu vadzi 20222;

2): vadžu dancis auch bei Senkeviča Godi Vidus-Kursā 120.

Avots: EH II, 747

vadzis (li. vãgis "Zapfen, Pflock", and. weggi "Keil"),

1) ein Keil (zum Spalten)
L., U., Bielenstein Holzb. 31 (aus Neuenb.), 229, Arrasch, Drosth., Fest., Golg. (hier nur noch von der alten Generation gebraucht), Kl., Oknist, Ronneb., Saikava, Sessw., Stenden, Wolm.; der Pflock L., U., ein Pflock in der Wand, an dem etwas aufgehängt wird Bielenstein Holzb. 31, 234, 237, Bers., Iw. u. a.; ein hölzerner Pflock, womit man die Deckhölzer an die Grundbalken einer Brücke heftet Bielenstein Holzb. 715 (unbek. in Adiamünde und Salis): Lāčausis triecis . . . vadzi un pievadžuojis ce̦lmā ve̦lnam . . . bārdu LP. VI, 476. Sprw.: kur vadzi dze̦n, tur vadzim jāiet, der Gewalt muss man weichen L., U. zuobus vadzī kārt, hungern (verächtlich gesagt): kar nu zuobus vadzī, ka nevīžuoji strādāt! Siuxt;

2) auch vadža (vadžu) dancis, ein in der ersten Hälfte des vorigen Jahrhunderts getanzter Tanz, wobei die Tänzer sich an den Pflöcken in der Wand gehalten haben
Stenden: kas varējis septiņus vadžus (vadža dančus) nuodancuot, skaitījies par lielu dancuotāju Stenden. Zu apr. wagnis "Pflugmesser", gr. ὀφνίς· ύ'ννις, ahd. waganso "Pflugschar" u. a., s. Būga KSn. I, 297, Trautmann Wrtb. 337, Walde Vrgl. Wrtb. I, 315 f., Meringer 1F. XVII, 132, Boisacq Dict. 733, Johansson BB. XVIII, 37 ff.

Avots: ME IV, 431

I virulis (li. virulỹs "kłąb, wytryskv wody" bei Būga Aist. Stud. 174),

1) ein Wirbel; der Strudel, Wasserwirbel
Wid.; die Stelle, wo Wasser aus der Erde hervorsprudelt Smilt. n. U.; das Schneegestöber Wid.: smilšu virudīši Seifert Chrest. III, 3, 145. viesulis bi rušas lapas virulī jauc Antons. vējš griezās ar sniega bāņiem virulī MWM. v. J. 1896, S. 461. caur pe̦lē̦kuo sniega viruli Aps. V, 29. uguns virulis virzās iesāņus A. Upītis J. 1. 2;

2) der Wirbel, das Gewimmel, Gewühl:
jautrības virulī Apsk. v. J. 1903, S. 657. nuo skatuoties cīņas virulī Zalktis I, 156. saklupa neatšķiramā virulī Veselis Daugava I, 428. dancis iesākās; viņa devās ar viņu virulī Deglavs. viņam galva . . . neizpruotams virulis JR. IV, 112. raibs duomu virulis jaucās pa viņa galvu Poruk MWM. v. J. 1896, S. 900. (rubeņu) viruļu varuļiem dziedātās dziesmas mutuļi Janš. Mežv. ļ. II, 468. pašā labā lielīšanās virulī Kaudz. Izjurieši 301;

3) ein Schwätzer
Wid., Schibbenhof; einer, der schnell spricht Zvirgzdine; wer unaufhörlich spricht Grünw.; einer, der schnell und unbedacht spricht und handelt Bers., Nötk.: viņš tāds virulis vien ir Bers. vārās kâ virulis AlksnisZundulis. ja tiem iegadās tādi viruļi priekšnieki A. XXI, 54;

4) "das Gekochte"
(?) Wessen. Zu virt I.

Avots: ME IV, 618