sareibināt

sareibinât, tr., schwindlig, duselig machen: jaunavām viņa sareibinājusi tik tālu prātu Jaunie mērn. laiki IV, 130. Refl. -tiês, sich schwindlig, duselig machen, sich betäuben: dažādi sareibinājusies, viņa pusdanciski pieskrēja Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 67.

Avots: ME II, 714