Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dauzu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dauzu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

dauzu

dauzu vārdi "?"RKr. XII, 35.

Avots: ME I, 445

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

dauzoknis

dauzuoknis, [daũzuokņa Jürgensburg], dauzuonis, dauzuoņa Lub., dauzakņa, der Randalist, Raufbold, jem., der alles zerschlägt: labs pulciņš nuo šiem dauzuokņiem tika aizve̦sti uz policiju Latv.

Avots: ME I, 445

Šķirkļa skaidrojumā (18)

dauža

[daũža N. - Peb., = dauzuoknis.]

Avots: ME I, 445

dauzakņa

dauzakņa [Meuermühlen, Erlaa, hier von einer Mannsperson auch - dauzaknis; dàuzakņa 2 Mar., dauzākņa Kalz.], = dauzuoknis.

Avots: ME I, 445

dauzāks

[dauzāks Bers., = dauzuoknis.]

Avots: ME I, 445

dauzīt

daũzît (li. daužýti), -u, -īju, freqn., tr., wiederholt schlagen: (kumeliņš) dauza kaltas kamaniņas BW. 14486. kungs viņu vienmē̦r dauzuot JK. III, 73. Refl. -tiês,

1) sich schlagen, sich stossen, sich balgen, randalieren, lärmen, unruhig sein:
bē̦rni dauzās pa sē̦tu. visi pagasta puiši ap tevi dauzās A. XX, 251. luops dauzās; grib vēršuos iet. zirgi dauzās pa stalli;

2) poltern, klopfen:
kas tur dauzās pie durvīm?

3) sich herumtreiben:
vēl šuo baltu dienu tur raganas apkārt dauzuoties Etn. III, 91. dauzāmies vēl tâ>pat pa grē̦ku pasauli kâ ve̦ca nauda Kaudz. M.;

4) sich plagen, abquälen:
dauzās kâ pliks pa nātrām od. kâ akla vista. daũzîtãjs, jem., der immer schlägt: lūk, tâ iet ļaužu plēsējiem un dauzītājiem Aps. VI, 16. [Wohl (nach v. d. Osten-Sacken IF. XXII, 314) zu sloven. dúzati "stossen" und (nach Froehde BB. X, 300 und Zupitza KZ. XXXVII, 388) zu mhd. tuc "Schlag, Stoss"; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 262 und Petersson Balt. u. slav. Wortstud. 3.]

Avots: ME I, 445

dauzt

dauzt [li. daũžti "stossen"], daužu (Dressel), dauzu, entzwei schlagen, trümmern. [dauzums St., Stoss, Schlag.]

Avots: ME I, 445

drēbelis

[drēbelis,

1) "liels dauzuoņa, palaidnieks, nedarbis" Grenči;

2) ein Sieb
Nötkensh.]

Avots: ME I, 497

ģeņģeris

ģeņģeris,

2): ein Vagabund;
dauzuoņa Seyershof; ‡

4) wer taumelnd geht
(mit èņ ) AP.

Avots: EH I, 426

lūsas

‡ lùsas 2 Auleja "truoksnis, kas ceļas neskanīgiem priekšme̦tiem krītot vai vienam pie uotra dauzuoties": kad apaunas kuoka kambalas, l. vien iet.

Avots: EH I, 764

pička

‡ pička NB. "dauzuoņa; kas daudz skrej": tas ir traks p.

Avots: EH XIII, 230

pinka

II piñka Dond.,

1) das Weinen:
drusciņ piedauzuos, un jau pinka vaļā;

2) ein beständig weinendes Kind:
tavs dē̦ls tāds pinka tik ir. tuoreiz Rute bija vēl maza pinka, laikam tik četri gadi ve̦ca Janš. Dzimtene V, 243. Zu pinêt?

Avots: ME III, 219

rizga

rizga,

1) "ein unruhiges Kind; dauzuo%C5%86a">dauzuoņa" Odsen;

2) "dauzīšanās" (von erwachsenen Menschen gesagt)
Sessw.; "grosse Unordnung" N.-Peb.; "Mühe, Schererei": rizga vien ir ņēmt bē̦rnus līdz uz zaļumballi N.-Peb. Dieses rizg- (auch in rizguoties) gehört wohl zu risk- in riksis (s. dies); vgl. auch r. ристàть "прытко бѣгать, бороться, драться, ломаться".

Avots: ME III, 534

skaustava

skàustava Drosth., Smilt., skaûstava 2 Karls., skaustava U., skàusteve 2 Saikava, skàustuve PS., Plan-hof, Ermes, skaûstuve 2 Siuxt, Dond., skaustuve L., U., Nötk., Freiziņ, skaustuva U., skàustave C., skàustave 2 Golg., skaustuvis, der Widerrist am Halse des Pferdes U., Ronneb.; der Nacken (eines Tieres Kokn., W.-Livl. n. U., auch von Menschen Nötk.): zirgu skaistajām, slaidajām skaustuvēm Vēr. II, 1160. uzsēdies zirgam uz skaustuves Ronneb. zvē̦rs tam uz skaustavu virsū Lapsa-Kūm. 8. lai es jums iedauzu jūsu skaustuvjus Alm. Zu skàusts.

Avots: ME III, 876, 877

tilkšēt

tilkšêt, tilkšķêt, -u, -ẽju, klingeln, lituten (intr.; von kleineren Schellen gesagt, z. B. am Pferdeanspann) Dickeln (mit -kš- ), Lubn., Meselau (mit -kšķ-); klirren (mit -kšķ-) Bers.; auch vom Gesang einiger Vogel gebraucht (mit -kšk-) Meselau: zvans tilkšķ Lubn. stikli plīstuot dauzuot tilkšķ Bers., Ruj.; tilˆkšķēt Meiran "undeutlich sprechen, plappern, um nur etwas zu sprechen": mazi bē̦rni tilkšķ.

Avots: ME IV, 188