Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dergt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dergt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

dergt

dergt,

1): balsis skarbi de̦rdz (Infinitivform unbekannt), es ertönen schrille, unterbrochene Stimmen
Bergfried, Ekau, Salgaln;

2) anhaltend schmerzen:
krūtīs derdza sāpes.

Avots: EH I, 316

dergt

dergt (auch * derdzêt?), -e̦rdzu, -erdzu (auch -erdzēju?) "?": balsis skarbi de̦rdz Līguotnis. [viņš kasa dzelzi, ka ausis de̦rdz Annenburg. kad krūtīs duobji skan, tad saka, ka tās sāk dergt Grobin.] Kārļa krūtīs derdza sāpes Saul. de̦rdzuoša, sāpīga duoma Vēr. 1030, 1033.

Kļūdu labojums:
Vēr.1030=Vēr.I,1030

Avots: ME I, 457

dergties

dergtiês, ‡

2) mächtig gelüsten
Bergfried, Ekau, Salgaln: man de̦rdzas (Infinitivform unbekannt) viņam tuo pasacīt.

Avots: EH I, 316

dergties

dergtiês, zuwider sein, anekeln: man šis cilvē̦ks de̦rdzas Gr. - Sess. man, tev, viņam, viņiem de̦r̂dzas 2 [Sessau, N. - Bergfried] tuo ēst. viņai de̦rdzas nuo tādiem Grünh., Gr. - Sess. In Alt-Rahden der Inf. derdzêtiês n. A. XI, 630. Vgl. derdzêtiês.

Avots: ME I, 457

iedergties

ìedergtiês;

1): (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu schmerzen anfangen
(mit er̃ ) N.-Peb., (mit èr 2 Selsau; ‡

2) "runājuot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, raduot asu, augstu tuoni" AP., Ludsen.

Avots: EH I, 508

iedergties

ìedergtiês "?": kâ sāpīgi iede̦rdzas [wohl = iesâpas] krūtīs Saul. A. XX, 595.

Avots: ME II, 9

nodergt

‡ nùodergt Bers. "?".

Avots: EH II, 39

piedergt

pìedergt,

1) mit unangenehmem Gerede vollschwatzen
Bers., Sessw.: Emilija pieder̂dza tai pilnas ausīs Saul. III, 108;

2) "verunreinigen (eine Speise, ein Getrank od. Gefäss)"
Ekau.

Avots: ME III, 244

sadergties

sadergtiês,

1) übel, zuwider werden:
man pa˙visam saderdzās nuo tā ēdiena Bauske;

2) (mit er̂) "sabārties" Gr.-Buschhof, Druw.

Avots: ME II, 610

Šķirkļa skaidrojumā (3)

derdzēties

der̂dzêtiês [Bers.], -ẽjuos, zanken, streiten: kaimiņi jau vairāk gadu derdzējas od. ve̦lk derdzi Druw. [Vgl. auch dergtiês. - Zu derdzis, derglis 1, dergties, li. dérgti "гадить, поносить, чернить, ругать; schlecht Wetter sein", dárgana "schlechtes Wetter", dargus "ненастный, клеветливый", sudirgo "ist schlechtes Wetter geworden", dergė´tuvas Daukša Post. 22, 17, apr. dergē "(sie) hassen", aruss. падорога "Unwetter", mhd. terken "besudeln", mnd. dork "Platz, wo sich der Schmutz samelt", ae. deorc "dunkel", ir. derg "rot", s. Leskien Abl. 324, Trautmann Apr. Spr. 320, Berneker Wrtb. I, 213, Zupitza Germ. Gutt 160 f., Reichelt KZ. XLVI, 322 f.]

Avots: ME I, 456

derglis

derglis, der̃glis Gr. - Sess.,

1) jem., der seine Kleider mit Kot beschmutzt hat, ein Schmutzfink
[der̃glis Neu-Bergfried], ein widerlicher, garstiger Mensch: tāds derglis ķersies man klāt Grünh., Naud.; kalpa sieva sauca mājās arī savus derglīšus Fallijs;

2) der Knirps:
kuo tāds derglis var, cik tam spē̦ka? Grünh.;

3) der Unartige, Alberne:
dergli, kuo pluosies kâ kumeļš Naud.

[4) jem., der vor etwas Ekel empfindet, ein Kostverächter
Wid.;

5) der̃glis Weinsch. (wo auch be̦r̃zs für bẽ̦rzs gesprochen wird; also = schriftle.
* dẽrglis), jem., der Andere zu schmähen pflegt (vgl. li. derglioti "злословить"). - Zu dergties].

Avots: ME I, 457

iemaidzīt

[ìemaîdzît,

1) eindrücken, wund drücken:
ple̦cus zirgam Domopol;

2) hineindrücken
(Pfähle und dergt.): kārtis, sē̦tas mietus Arrasch;

3) Schläge versetzen:
pa galvu Warkl.]

Avots: ME II, 42