dergt
dergt (auch * derdzêt?), -e̦rdzu, -erdzu (auch -erdzēju?) "?": balsis skarbi de̦rdz Līguotnis. [viņš kasa dzelzi, ka ausis de̦rdz Annenburg. kad krūtīs duobji skan, tad saka, ka tās sāk dergt Grobin.] Kārļa krūtīs derdza sāpes Saul. de̦rdzuoša, sāpīga duoma Vēr. 1030, 1033.
Kļūdu labojums:
Vēr.1030=Vēr.I,1030
Avots: ME I, 457
Kļūdu labojums:
Vēr.1030=Vēr.I,1030
Avots: ME I, 457