zir̂gs (li.
žìrgas "Ross", apr. sirgis
"Hengst"), Demin. verächtl.
zirģelis Grenzhof n. FBR. XII, 16, (auch
zirģēlis) Gr. - Buschhof n. FBR. XII, 73,
zir̂ģelis C., (mit
ir̂ 2 ) Ahs.,
zir̃ģelis Zabeln n. FBR. IV, 64, Dunika, Līn., Segew., Selg., Siuxt, Tr. Mat. 37, Wandsen,
1) das Pferd: Sprw.
zirgā jādams zirga meklē RKr. VI, 869 od.
tuo zirgu jāj, tuo zirgu meklē Br. sak. v. 1531.
niķuots kâ krieva zirgs Br. 531.
zviedz kâ zirgs (von lautem Lachen gesagt) RKr. VI, 875.
ē̦d kâ gailis (vista), strādā kâ zirgs 207.
zirga darbs, suņa ēdiens Br. sak. v. 1518.
kamdēļ lai zirgs auzas neē̦d, kad tam duod? RKr. VI, 873.
zirgam zirga spē̦ks 871.
kāds zirgs, tāds ve̦cums 872.
šķiņķuotam zirgam zuobu nelūkuo JK. II, 481.
iejūgtu zirgu katrs māk braukt 484.
kungu var gruozīt kâ iejūgtu zirgu 560.
lai zirgs kaļ adatas, sagt man, wenn ein Pferd nichts gefressen hat PS.
balts, bē̦rs, brūns, me̦lns zirgs. sirmi zirgi BW. 10689.
braucams, jājams zirgs. darba zirgs. ceļa zirgu BW. 32497.
guoda zirgu 32497 var.
kaŗa zirgs 32019, 8; LP. VI, 780.
vēja zirgs VL.,
ein schnelles Pferd. ādas zirgs Aps. III, 26,
ein mageres Pferd. nātna zirgs, eine Schindmähre: nātna zirdziņš ratus... nespējis pavilkt LP. VII, 36.
zirgs bubina, dudina (wenn es gefüttert werden will), zviedz (wenn es andere Pferde sucht), kviec (wenn es nach andern Pferden ausschlägt) Etn. II, 51.
zirgu apkalt JK. III, 80.
zirgu jūgt. tuo zirgu nevar darbā strādāt Kav.
zirgs zirgā, luoks luokā, vis[i] uz Rīgu aiztecēja BW. 5740.
kājām tautas, zirgiem mani bāleliņi 19038.
muļķītis prasījis ve̦cu zirģeli LP. VI, 689.
nespēcīgā zirģeļa vietā ganījies tramīgs zirgs VII, 935.
pinkainais zirģelis Vēr. II, 427. -
zvirbuļi bij tik˙pat vai zirgā ("?") aiz liela prieka Plūd. LR. III, 89. -
bij ienācis, kâ ļaudis mē̦dz teikt, ar baltu zirdziņu, t. i. ar spieķīti, kulīti un tukšu vē̦de̦ru Purap. 56. -
zirdziņu pirkšana, ein Spiel Etn. III, 27;
2) dieva zirdziņš, ein gewisser Käfer: uz ievainuojumiem de̦ruot uzlikt dieva zirdziņu jeb māriņu, mazu kukainīti Etn. IV, 117;
drudža zirgs Nigr.,
ein gewisser Käfer (die Maulwurfsgrille?); meža zirgs,a) equus fossilis Konv. 55;
b) das Kamel Manz. n. Plūd. Llv. II, 45;
upes zirgs, Hippopotamus Konv. 55;
3) in genitivischen Verbindungen:
zirgu akmins, Gips L. ("weil die Wenden eine Pferdesalbe davon machen"); zirgu amuols, medicago, melilotus U.;
zirgu ašķi,a) die Schweifhaare des Pferdes Harder n. U.;
b) langer Schachtelhalm L.
(ašķes); zirgu ābuoliņš, mittlerer Klee (trifolium medium L.) RKr. II, 79;
zirgu nadži, Benediktenwurzel St.,
Nelkenwurz (geum L.) RKr. II, 71;
zirgu pautiņi; längliche Morcheln L.;
zirgu pupas, vicia faba Wid.;
zirgu putns,a) die Bachstelze U.;
b) der Dompfaff L.;
zirgu skābene(s) L.,
Pferde-Sauerampfer U.;
krauser Ampfer (rumex crispus L.) RKr. II, 77;
zirga striẽbulis Adiamünde od.
zirgu stuobri U.,
= zir̂dzenājs; zirgu zuobi, Mutterkorn St., U.;
4) das Gespann: bērinieku rindā brauc pirmajā zirgā vis˙tuvākie radi ar krustu, uotrā zirgā atruodas zārķis Etn. IV, 173;
5) zirgu iemest "aude̦klu me̦tuot nuo viena eiļas uotrā eiļā iemest" Wessen.
Nach Leskien Abl. 358, Thomsen Beröringer 249 f., Hirt BB. XXIV, 259 und Būga KSn. I, 263 zu li. žer̃gti (iterativ žargstýti, žargýtis) "seitwärts schreiten, Beine spreizen". Aber, wie schon Mikkola AfslPh. XXXIX, 14 bemerkt hat, sieht li. žìrgas nicht wie eine Ableitung (als ein nomen agentis) von žer̃gti aus; und auch die Bedeutungen scheinen nicht zu stimmen: pflegt denn gerade das Pferd die Beine zu zpreizen? Mikkola selbst stellt l. c. dies baltische Nomen zu lat. grex "die Herde" u. a., wo aber das g- velar gewesen zu sein scheint, s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 590. Etwa zu li. žer̃ti "scharren", oder zu arm. jar "Mähne des Pferdes" (bei Walde l. c. 610)??Avots: ME IV,
726,
727