Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dida' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dida' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (9)
caurbira
caũrbira, caũrbiris,
1) das Durchgesiebte;
2) der Nimmersatt, jem., der immert isst,
auch caurbiru maiss;
3) der Verschwender, jem., der alles verliert od. verschwendet
Etn. III, 46;
4) ein durchgefallener Wahlkandidat;
5) caurbiras miegs, leiser Schlaf
Kleinberg;
6) starpbrīžuos radušās caurbiras (atlikas) apstrādā āpaši Konv. 2 709.
Avots: ME I, 364
1) das Durchgesiebte;
2) der Nimmersatt, jem., der immert isst,
auch caurbiru maiss;
3) der Verschwender, jem., der alles verliert od. verschwendet
Etn. III, 46;
4) ein durchgefallener Wahlkandidat;
5) caurbiras miegs, leiser Schlaf
Kleinberg;
6) starpbrīžuos radušās caurbiras (atlikas) apstrādā āpaši Konv. 2 709.
Avots: ME I, 364
dideles
didelēt
didelêt, -ēju,
1) unruhig sein, sich davon machen wollen, etwas zittern
Krem., Setzen: [kam saltā laikā nav malkas, tiem ir jādidelē Lub., Kreuzb., Warkh.];
2) flennen, weinen
Nötkenshof. [In der Bed. 1 wohl nach Leskien Abl. 271 nebst didas und didinât "zittern" zu diet.]
Avots: ME I, 466
1) unruhig sein, sich davon machen wollen, etwas zittern
Krem., Setzen: [kam saltā laikā nav malkas, tiem ir jādidelē Lub., Kreuzb., Warkh.];
2) flennen, weinen
Nötkenshof. [In der Bed. 1 wohl nach Leskien Abl. 271 nebst didas und didinât "zittern" zu diet.]
Avots: ME I, 466
palieks
II paliẽks [PS.], palieka [Fest.], paliêks 2 Kand.,
1) das Übriggebliebene, das Überbleibsel, der Rest:
vai nevari šuo palieku arī ielikt ve̦zumā? Saul. armijas palieks A. XX, 389. nakts palieks viņam bij jāpavada zem liela lietus XX, 559. tas palieks jāizne̦s vecenei XX, 653. ve̦cais maksāja nuo sava ve̦cā naudas palieka Aps. palieka nuo tiem laikiem Antrop. II, 49. staigājis kâ nāves palieks [auch in Lis.; Fest., Stelp.] apkārt, wie ein Todeskandidat LP. VI, 163. pa kruogu vēl dauzījās ļaužu palieki Zeib. vietām vēl kādi sniega palieki spīdēja Saul. puisis paliekus (paliekas 788) nuolējis zemē LP. VII, 835. citi dzēra pilnus mē̦rus, es tuos mē̦ru palieciņus BW. 20093. duodiet man palieciņas! 29406; palieka kukulītis, = abrakasis Stenden;
2) die Unterlage, das Untergelegte:
le̦du nedrīkst likt taisni uz zemes vai grīdas, bet tas jānuovietuo uz īpašām paliekām Zemk.;
3) (als Schimpfwort) Schund, Ausgeburt:
tu ļaužu palieks! Tirzm.
Avots: ME III, 62
1) das Übriggebliebene, das Überbleibsel, der Rest:
vai nevari šuo palieku arī ielikt ve̦zumā? Saul. armijas palieks A. XX, 389. nakts palieks viņam bij jāpavada zem liela lietus XX, 559. tas palieks jāizne̦s vecenei XX, 653. ve̦cais maksāja nuo sava ve̦cā naudas palieka Aps. palieka nuo tiem laikiem Antrop. II, 49. staigājis kâ nāves palieks [auch in Lis.; Fest., Stelp.] apkārt, wie ein Todeskandidat LP. VI, 163. pa kruogu vēl dauzījās ļaužu palieki Zeib. vietām vēl kādi sniega palieki spīdēja Saul. puisis paliekus (paliekas 788) nuolējis zemē LP. VII, 835. citi dzēra pilnus mē̦rus, es tuos mē̦ru palieciņus BW. 20093. duodiet man palieciņas! 29406; palieka kukulītis, = abrakasis Stenden;
2) die Unterlage, das Untergelegte:
le̦du nedrīkst likt taisni uz zemes vai grīdas, bet tas jānuovietuo uz īpašām paliekām Zemk.;
3) (als Schimpfwort) Schund, Ausgeburt:
tu ļaužu palieks! Tirzm.
Avots: ME III, 62
pašaudzināts
pašaûdzinâts, autodidaktisch erzogen, selbstgebacken, [selbstgezogen, selbstgezüchtet: pašaudzināta tabaka].
Avots: ME III, 112
Avots: ME III, 112
pašizglītība
pašmāceklis
sacensis
sacensis (f. -se), sace̦nsuonis (f. -ne), der Konkurrent, der Rivale; der Nebenbuhler: Björnsonam nav sacenša B. Vēstn. mācītaja ... sacensis Me̦lnalksnis Mazsalaca 36. sace̦nsuoņi pasaules tirgū A. XI, 475. atkuodies viņš bija sace̦nsuonim A. v. J. 1902, S. 243. vai... mūsu sievas savu vīru cienīgās sace̦nsuones? Pūrs I, 26. - sacensis uz kadu vietu, der Kandidat auf einen Posten Dr.
Avots: ME III, 601
Avots: ME III, 601
urgt
II urgt, -dzu Vīt. "pastāvīgi urdīt": viņš urdz tev apkart dienu un nakti. Subst. urdzējs Vīt. "urdītājs, didams">kas vienmē̦r staigā purpinādams un urdidams". Zu urdzît? Oder identisch (wenn eigentlich: brummen ) mit urgt I?
Avots: ME IV, 304
Avots: ME IV, 304