I ur̂gt, -dzu Aps., Bers., Smilten, = urdzêt Wid., Vīt.: kur urdza straujš avuots Janš. Bandavā II, 418. asins... urdza kâ jautrs . .. strautiņš A. Brigader Daugava 1928, S. 304. urdziņa urdz Vīt., Aps. Daneben mit k - urkt.

Avots: ME IV, 304

I ur̂gt, ‡

2) schnurren
(mit ur ² ) Mērdzine: kad kaķi glauda, viņš urdz.

Avots: EH II, 714

II urgt, -dzu Vīt. "pastāvīgi urdīt": viņš urdz tev apkart dienu un nakti. Subst. urdzējs Vīt. "urdītājs, kas vienmē̦r staigā purpinādams un urdidams". Zu urdzît? Oder identisch (wenn eigentlich: brummen ) mit urgt I?

Avots: ME IV, 304