Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dimdināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dimdināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
aizdimdināt
‡
àizdimdinât,
1) auch
àizdimdinêt, dröhnend sich entfernen Gr. - Buschh.;
2) einen dröhnenden Lärm verursachend zufallen lassen, betäuben: kalējs citiem aizdimdina ausis Lems.;
3) erdröhnen lassen: kas tuo zvanu aizdimdinājis? Bauske.
Avots: EH I,
19
atdimdināt
‡
atdimdinât,
1) = ‡
atdimdêt;2) durch Donnern sich loslösen machen Wandsen:
pec pē̦rkuona kuokiem miza atdimdināta (atlē̦kusi).Avots: EH I,
139
dimdināt
dìmdinât [C. u. a.,
dim̃dinât Nigr.],
1) fact.,
dröhnen machen, erschüttern: Rīga dimd, Rīga dimd! kas tuo Rīgu dimdināja? skaļas gaviles dimdināja birzi;2) intr.,
dröhnen, tosen: karstajās dienās pamalē dimdina tik savādi Vēr. I, 829.
Avots: ME I,
468
izdimdināt
‡
izdimdinât,
zur Genüge dröhnen machen PV., (mit
um̃ ) Schibbenhof:
i. Rīgu, grīdu, ustubu, kādas mājas (ar dziesmām un dejām) Līvāni.
kamē̦r pē̦rkuons nav izdimdinājis zemi (gaisu N.-Peb.),
nevar zemē sēdēt Mar., Smilten. Refl.
-tiês, eine Zeitlang dröhnen donnern: pa nuomali pē̦rkuons izdim dinājās visu vakaru Bers., Salis u. a.
eine Zeitlang mit der Faust (geger eine Tür) klopfen Sessw. u. a.;
auf eine dröhnenden Diele sich austanzen Tirsen u. a.
Avots: EH I,
442
nodimdināt
‡
nùodimdinât,
laut erschallen machen: biedrības svē̦tkuos nuodimdina kādu ar skaļām frāzēm pušķuotu runu Janš. Dzimtene I
2 , 466.
smagais mednis, kurš ce̦ldamies nuodimdina visu mežu Jauns. Raksti V, 276.
Avots: EH II,
39
padimdināt
padìmdinât, fakt.,
ein wenigdröhnen machen: padimdināja grīdu ar kāju U. b.
Avots: ME III,
17
uzdimdināt
uzdimdinât,
1) auf etw. schlagen, dass es dröhnt: kalējs ar āmuru uz laktas uzdimdināja AP.;
2) (wiederholt) dröhnend, dröhnen machend aufwecken: pē̦rkuons mūs uzdimdināja nuo miega Arrasch;
3) (wiederholt) erdröhnen: pē̦rkuons šad un tad uzdimdināja Bers., Schwanb., Sessw.
Avots: ME IV,
324,
325 Šķirkļa skaidrojumā (3)
dindināt
dìndinât 2 [Lis.], BW. 33050, dial. für dimdināt.Avots: ME I,
469
dumbināt
dumdinât, intr.,
dumpf tönen Nötkensh.:
sāk tuornī lē̦ni, lē̦ni dumdināt R. Sk. I, 33.
Vgl. dundināt [und dimdināt].Avots: ME I,
514
skandināt
skañdinât Wolm., Iw., Gr.-Essern,
skàndinât 2 Kl., Prl., tr., fakt.,
klingeln; erschallen lassen U.,
ertönen lassen: skandināt ar pulkstenīšiem I Chron. 17, 42.
vējš... skandinājis pulksteni A. XX, 52.
pirksti skandina pa... kabatu... kapeikas Vēr. II, 1243.
atslēdziņas skandināsi BW. 11720, 4 var.
velt[i] man savu skaņu balsi šī ciemā skandināt 847.
juo tie meži skanēt skan, juo es viņus skande̦nāju 8485.
skanēj[a] Rīga, kas tuo Rīgu skandināja? 7815 var.
man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas skandinat (Var.:
dimdināt, rībināt ) 24098, 1 var.
tavu guodu gribu skandināt pa visu pasauli MWM. X, 888.
Zu skanêt; zum Lautlichen s. Le. Gr. 120.Avots: ME III,
871