dindināt

dìndinât 2 [Lis.], BW. 33050, dial. für dimdināt.

Avots: ME I, 469


dindināt

dindinât,

1): pē̦rkūns diñde̦na Ramkau;

2) jem. in den Ohren liegen:
šī nu vienmē̦r vīram dindinā[ju]si, lai ve̦d bē̦[r]nus uz mežu Pas. III, 463 (aus Serbigal).

Avots: EH I, 320