Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dinga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dinga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

dinga

‡ I dinga, das Geld (?): man bij dinga (Var.: nauda), es par dingu (Var.: naudu) nebē̦dāju BW. 5617 var. redzēju ... siekiem dingas (Var.: naudas) mēruojuot 30911. Vgl. ‡ denga II.

Avots: EH I, 320

Šķirkļa skaidrojumā (9)

bezdelīga

bezdelîga, dial. (in Westkurl.) bezdelinga Druva I, 909, Rutzau, Nied. - Bart., Kand., Zabeln, auch bezdeliņš Pernigel, die Schwalbe: bezdelīga čivina, vidžina, zwischert. mājas b., die Hausschwalbe (Hirundo urbica L.), auch čur̃kste genannt; dūmu b., die Rauchschwalbe (Hirundo rustica); klints, lāņu, saules b., Mauerschwalbe, Steinschwalbe. Zu li. blẽzdinga, blezdingė˜; aus einer dem entsprechender Form das le. Wort volksetymologisch im Anschluss an bezdêt od. bezdelêt umgebildet. [So auch Leskien Nom. 528. Eher aber wohl rein dissimilatorisch aus * blezdelīga.]

Avots: ME I, 282

denga

‡ II denga, = ‡ dinga">dinga I (?): me̦lna cūka jūru brida, dengas kule mugurā BW. 30929. Aus r. деньги "Geld".

Avots: EH I, 315

Kuldīga

‡ Kul˜dīga, die Stadt Goldingen. Dafür Kuldīnga bei Спрогис Геогр. слов. 155, Guldīga bei Manzel und Lng., Guldinga in einem Reisebericht v. J. 1413 bei Bielenstein Grenzen 130, "Goldingen" in einem Doknment v. .1. 1245 bei Bielenstein I. c. 211. Erinnert an den ON. Koldingen in Jütland und an der Leine (bei Watson).

Avots: EH I, 670

medīgs

II medîgs [li. medingas], honigreich [Für. I], honigtragend St.: gaisā zum medīgās bites Druva I, 1242. [me̦dīgi (sic!) ziedi Ruj.; me̦dīgs struops Wandsen.]

Avots: ME II, 590

sirdīgs

sir̂dîgs,

1): herzlich
IMM. 1934 I, 429 (aus dem 17. Jahrh.); Adv. sir̂dîgi Fianden "duoti": s. baidīt;

2): auch A.-Ottenhof, AP., Auleja, Liepna, Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Sonnaxt, Warkl.: tē̦vs sirdīgi sabļāve AP. sirdīgai (Adv.) plêsties Auleja. Vgl. li. širdingas "böse, zömig"
bei Arumaa Lit. mundartl. Texte 48 6 .

Avots: EH II, 488

smirdīgs

smir̂dîgs: = li. smirdingas Arch. Phil. III, 48.

Avots: EH II, 538

veidīgs

veidîgs (li. veidingas "persönlich"),

1) wohlgeformt (?):
pārspēt ar vidukļa slaidumu, mazām, veidīgām krūtīm Veselis Tīr. ļaudis;

2) sonderbar, drollig, spasshaft
Kronw.: tas ir veidīgi, das ist spasshaft.

Avots: ME IV, 522