smir̂dîgs,
Geruch verbreitend, stinkend: smirdīgs gaļas gabals Mar. n. RKr. XV, 136.
smirdīgs gaiss valdīja kruogā Purap. J. str. 161.
smirdīgā rūpniecība MWM. IX, 800.
cilvē̦ks . . . bija briesmīgi nejauks un smirdīgs Pas. IV, 466 (aus Warkl.).
Avots: ME III,
965,
966