aizdirst
àizdìrst, tr., beschmutzen, besudeln: kaķis aizdirsis ceļu, aus der Reise kann nicts werden.
Avots: ME I, 23
Avots: ME I, 23
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dirst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dirst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
apdirst
apdìrst, tr., besudeln, bescheissen: durvis. Refl. -tiês,
1) sich besudeln;
2) fig. überdrüssig werden:
tik jau bija: apdirsās Wid.
Avots: ME I, 81
1) sich besudeln;
2) fig. überdrüssig werden:
tik jau bija: apdirsās Wid.
Avots: ME I, 81
dirst
dìrst: vielleicht nebst li. deržti, der̃kti "cacare" zur Wurzel dher- in lat. foria "Durchfall" bei Walde Lat. etym. Wrtb. 3
Avots: EH I, 322
Avots: EH I, 322
dirst
dìrst, dìrsu, dìršu, (dìrstu U.) od. dìrsnu PS., dìrsu, scheissen. nevar gatavu dirst, das ist so schnell nicht gemacht U. [nav ne˙kā dirst U., er hat nichts zu essen. Nach Persson BB. XIX, 283 und Fick Wrtb. III 4, 157 zu ae. tord "Mist, Kot," mhd. zurch "Kot." Anders (zu gr. δρόσος "Tau" u. a.) Fick Wrtb. I 4, 455, Prellwitz Wrtb 2. 122, Schrijnen KZ. XLII, 105.]
Avots: ME I, 470
Avots: ME I, 470
iedirst
izdirst
izdirst
nodirst
[nùodìrst, tr., beschmutzen, bescheissen: puikas nuodirsuši visas malas. Refl. - tiês, sich beschmutzen, sich bescheissen: [nuodirsies, nuomīzies nāca meitu lūkuoties BW. 35186.]
Avots: ME II, 775
Avots: ME II, 775
piedirst
sadirst
sadìrst, scheissend anhäufen: zirgs sadirsa lielu čupu BW. 35755. Refl. -tiês, = apdirstiês 1: bē̦rns sadirsies Alksn.-Zund.
Avots: ME III, 611
Avots: ME III, 611
uzdirst
Šķirkļa skaidrojumā (14)
apdirsnīties
derža
II derža Wessen, eine mit Durchfall verbundene Pferdekrankheit ("Hodenbruch"): kuram zirgam ir d., tas ē̦d ātri. drīzi kārnījas un labi nebaŗuojas. Zu li. déržti "cacare", woneben le. dirst.
Avots: EH I, 316
Avots: EH I, 316
diršļāt
diršļât, -āju, tr., vergeuden, vertun, besond. in der Zstz. mit iz-. Refl. -tiês, mit der Arbeit nicht vorwärts kommen, trödeln: kuo tu tur diršļājies? (Grünh.) [Wohl zu dirst.]
Avots: ME I, 470
Avots: ME I, 470
gatavs
gatavs (li. gãtavas),
1) fertig, bereit, vollendet:
ēdiens jau gatavs. [nevar gatavu dirst U., man kann's nicht fertig blasen.] nuo gatava izlīguoja, gatavā ielīguoja Ltd. 1748. lai gatava taisījuos līdz citam rudenim Ltd. 692. kuģi stāvēja uostā gatavi uz iešanu. žīds bij gatavs gaili pirkt LP. VI, 272. tā gatava nācēja, sie ist bereit zu kommen (oft: in des Freiers Haus, d. h. zu heiraten). mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi (fertig mit ihrer Arbeit) Etn. III, 172. kad lini gatavi (wenn die Flachsarbeit beendet ist), tad viņi ve̦d granti Etn. III, 73. gatavi milti! basta!
2) reif:
labība, augļi jau gatavi;
3) fertig, zu Ende, tot:
dabūjis netīšu sitienu pa deniņiem - gatavs LP. VII, 37. kâ lika galvu pret bē̦rzu, gatavs bija LP. V, 166;
4) fertig, dass nichts daran fehlt, leibhaftig, echt:
saimniece bijuse gatava pūce LP. IV, 146. vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis VI, 344. sala gatavs tuksnesis IV, 111. ūdeni nest bijušas gatavās muokas Jauns. Balt. gr. I, 16. [Wohl aus slav. gotovъ " fertig" entlehnt.]
Avots: ME I, 609
1) fertig, bereit, vollendet:
ēdiens jau gatavs. [nevar gatavu dirst U., man kann's nicht fertig blasen.] nuo gatava izlīguoja, gatavā ielīguoja Ltd. 1748. lai gatava taisījuos līdz citam rudenim Ltd. 692. kuģi stāvēja uostā gatavi uz iešanu. žīds bij gatavs gaili pirkt LP. VI, 272. tā gatava nācēja, sie ist bereit zu kommen (oft: in des Freiers Haus, d. h. zu heiraten). mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi (fertig mit ihrer Arbeit) Etn. III, 172. kad lini gatavi (wenn die Flachsarbeit beendet ist), tad viņi ve̦d granti Etn. III, 73. gatavi milti! basta!
2) reif:
labība, augļi jau gatavi;
3) fertig, zu Ende, tot:
dabūjis netīšu sitienu pa deniņiem - gatavs LP. VII, 37. kâ lika galvu pret bē̦rzu, gatavs bija LP. V, 166;
4) fertig, dass nichts daran fehlt, leibhaftig, echt:
saimniece bijuse gatava pūce LP. IV, 146. vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis VI, 344. sala gatavs tuksnesis IV, 111. ūdeni nest bijušas gatavās muokas Jauns. Balt. gr. I, 16. [Wohl aus slav. gotovъ " fertig" entlehnt.]
Avots: ME I, 609
kākāt
III kākât, - ãju, tr., allzu freigebig, leichtsinnig verschenken; besond. gebraucht in der Zstz. mit iz -. [Wohl identisch mit kâkâ I; vgl. izdiršļât: dirst.]
Avots: ME II, 190
Avots: ME II, 190
mīņa
mīņa [li. mynia "Gedränge; Haufe"],
1) [mìņa 2 Kl., mîņa 2 Wandsen], eine Stelle, wo das aufgefressen ist
Stockm. n. Etn. I, 153;
2) mîņa 2, Späne und Reisig an einer ausgehauenen Stelle im Walde:
kur malku un slīpeŗus cē̦rt, tur paliek liela mīna Sassm.;
3) (kāju) mīņa, wer od. was (auch übertragen) mit Füssen getreten wird:
vai es kāda kāju mīņa? Alksnis - Zund. ir gan tā mīņa! ļaujas katram uz de̦guna dirst! Alksnis - Zund.;
4) mīņas, an der Schwelle von Füssen nachgebliebene Erde (die man erhitzt gegen Seitenstiche anwendet)
Alksnis - Zund.;
[5) "daudzums" Wessen;
6) mìņa 2 "staigna vieta" Sinolen, Stomersee;
7) mĩņa, ein Pferd, das nur langsam vorwärts kommt
Ober-Bartau;
8) ein Lebewesen, das nicht lange auf einer Stelle stehen bleibt
Sessw.;
9) mìņa 2 Lis., = mīna 1;
10) mîņa 2 Nigr., = labības metiens rijā;
11) mĩņa, jem., der mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt
Bauske; eine die mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt Ruj.].
Avots: ME II, 646, 647
1) [mìņa 2 Kl., mîņa 2 Wandsen], eine Stelle, wo das aufgefressen ist
Stockm. n. Etn. I, 153;
2) mîņa 2, Späne und Reisig an einer ausgehauenen Stelle im Walde:
kur malku un slīpeŗus cē̦rt, tur paliek liela mīna Sassm.;
3) (kāju) mīņa, wer od. was (auch übertragen) mit Füssen getreten wird:
vai es kāda kāju mīņa? Alksnis - Zund. ir gan tā mīņa! ļaujas katram uz de̦guna dirst! Alksnis - Zund.;
4) mīņas, an der Schwelle von Füssen nachgebliebene Erde (die man erhitzt gegen Seitenstiche anwendet)
Alksnis - Zund.;
[5) "daudzums" Wessen;
6) mìņa 2 "staigna vieta" Sinolen, Stomersee;
7) mĩņa, ein Pferd, das nur langsam vorwärts kommt
Ober-Bartau;
8) ein Lebewesen, das nicht lange auf einer Stelle stehen bleibt
Sessw.;
9) mìņa 2 Lis., = mīna 1;
10) mîņa 2 Nigr., = labības metiens rijā;
11) mĩņa, jem., der mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt
Bauske; eine die mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt Ruj.].
Avots: ME II, 646, 647
piedarīt
pìedarît,
1) füllen, voll laden:
nu ve̦zums piedarīts un sasiets Saul. kamanas pilnas jāpiedara Biel. 1542. p. puôdu ar sviestu Dunika;
2) piedarīt pūru, = piedarināt p.: aužu baltas villānītes, drīz pūriņu piedarīju Biel. 1517. kam liniņu man nedevi, kuo pūriņa piedarīt? BW. 16599, 2. ne nuo lūku nuodarām es pūriņu piedarīju 7849;
3) piedarīt guovīm pienu, die Kühe milchreich machen
Alksn.-Zund.;
4) mit Schmutz voll machen, besudeln:
bē̦rni piedarījuši plānu; auch = dirst">piedirst, piemīzt Dunika;
5) zumachen (eine Tür)
Dunika;
6) hinzu machen
Dunika.
Avots: ME III, 242, 243
1) füllen, voll laden:
nu ve̦zums piedarīts un sasiets Saul. kamanas pilnas jāpiedara Biel. 1542. p. puôdu ar sviestu Dunika;
2) piedarīt pūru, = piedarināt p.: aužu baltas villānītes, drīz pūriņu piedarīju Biel. 1517. kam liniņu man nedevi, kuo pūriņa piedarīt? BW. 16599, 2. ne nuo lūku nuodarām es pūriņu piedarīju 7849;
3) piedarīt guovīm pienu, die Kühe milchreich machen
Alksn.-Zund.;
4) mit Schmutz voll machen, besudeln:
bē̦rni piedarījuši plānu; auch = dirst">piedirst, piemīzt Dunika;
5) zumachen (eine Tür)
Dunika;
6) hinzu machen
Dunika.
Avots: ME III, 242, 243
piepļurkšināt
pìepļurkšinât,
1) "?": tēviņs... uzsēdies uz tuovīša un tuo piepļurkšinājis ar sviestu Nitau n. Etn. I, 107; LP. VI, 118;
2) trüben:
p. ūdeni Nigr. ("mit ur̃");
3) "ar truoksni piedirst": puika piepļurkšināja biksītes N: Peb.; hörbar verunreinigen:
bē̦rns ē̦duot piepļurkšināja savu putriņu (nuo mutes izgrūda kumuosu atpakaļ) Golg. sivē̦ni sili piepļur̂kš(ķ)inājuši 2, bet ēdienu nav izē̦duši Schibbenhof.
Avots: ME III, 280
1) "?": tēviņs... uzsēdies uz tuovīša un tuo piepļurkšinājis ar sviestu Nitau n. Etn. I, 107; LP. VI, 118;
2) trüben:
p. ūdeni Nigr. ("mit ur̃");
3) "ar truoksni piedirst": puika piepļurkšināja biksītes N: Peb.; hörbar verunreinigen:
bē̦rns ē̦duot piepļurkšināja savu putriņu (nuo mutes izgrūda kumuosu atpakaļ) Golg. sivē̦ni sili piepļur̂kš(ķ)inājuši 2, bet ēdienu nav izē̦duši Schibbenhof.
Avots: ME III, 280
sadarīt
sadarît, tr.,
1) machen, anfertigen, bereiten (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sadarīt de̦sas Ahs., Dond. sadarīt svîestu Wid., Ahs. sadarīt skalus Dond. kam nesadariet siena, cik zirgu barībai vajaga...? Kaln. Uozuolk. m. 107;
2) zusammenkernen:
sviesta picka, kas bļuodiņā sviestu daruot tiek ielikta sadarāmā krējumā Stenden;
3) (längere Zeit) machen, tun:
kuo lai viņš te visu mūžu sadara? V. Eglītis, kuo tad... Jānis sadara pa brīvuo laiku? Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 923. kuo lai sadara viens? ebenda S. 839. miegs nenāk, - kuo lai sadara? Niedra. kuo tad mājā vien sadarīs? Jaun. mežk. 180;
4) (die Tür zumachend) zerquetschen:
puika durvīs sadarījis pirkstu Dunika. Refl. -tiês,
1) in Streit geraten, sich verzanken:
ar tē̦vu tas bij sadarījies Alm. Kaislību varā 58. pie kungiem tā atpaķaļ neiešuot. vai e̦suot sadarījusies ar cienmāti? Alm.;
2) = dirsties%20I">apdirsties I: bē̦rns sadarījies Alksn.-Zund. - sadarîtiẽs 1 zur wurzet von dìrât?
Avots: ME II, 607, 608
1) machen, anfertigen, bereiten (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sadarīt de̦sas Ahs., Dond. sadarīt svîestu Wid., Ahs. sadarīt skalus Dond. kam nesadariet siena, cik zirgu barībai vajaga...? Kaln. Uozuolk. m. 107;
2) zusammenkernen:
sviesta picka, kas bļuodiņā sviestu daruot tiek ielikta sadarāmā krējumā Stenden;
3) (längere Zeit) machen, tun:
kuo lai viņš te visu mūžu sadara? V. Eglītis, kuo tad... Jānis sadara pa brīvuo laiku? Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 923. kuo lai sadara viens? ebenda S. 839. miegs nenāk, - kuo lai sadara? Niedra. kuo tad mājā vien sadarīs? Jaun. mežk. 180;
4) (die Tür zumachend) zerquetschen:
puika durvīs sadarījis pirkstu Dunika. Refl. -tiês,
1) in Streit geraten, sich verzanken:
ar tē̦vu tas bij sadarījies Alm. Kaislību varā 58. pie kungiem tā atpaķaļ neiešuot. vai e̦suot sadarījusies ar cienmāti? Alm.;
2) = dirsties%20I">apdirsties I: bē̦rns sadarījies Alksn.-Zund. - sadarîtiẽs 1 zur wurzet von dìrât?
Avots: ME II, 607, 608
sakakāt
sakakāties
uzkārnīt
uzkā`rnît,
1) (auf etw.) aufkratzen, -scharren:
uzkārnīt zemi kam virsū Schibbenhof;
2) (ein wenig auf etw.) ausbreiten, ausstreuen
(perfektiv): viņš tik mē̦slus tīrumā drusku uzkārnījis (uzmē̦tājis) Base. mē̦slus uz duobes uzkārnīt;
3) = dirst">uzdirst: suns uzkārnījis uz ceļa;
4) wühlend, scharrend an die Oberfläche geraten lassen, zum Vorschein bringen:
vista uzkārnījusi graudus;
5) aufwühlen
AP., MSil., Nitau, N.-Peb., Schujen: ar se̦kumiem netīrumus uzkārnīt Bers. pakaviem uzkārnītuos be̦dukļuos Kaln. Ozolk. māc. siena apārņus uzkārna (uzcē̦rt), lai siens labāk žūst Ubbenorm;
6) scharrend ebnen:
uzkārnīt pļavu (= nuolīdzināt kurmju rakumus) Ubbenorm;
7) zusammenscharren:
u. mē̦slus (= izsvaidītus mē̦slus samest kuopā) Grünwald.
Avots: ME IV, 340, 341
1) (auf etw.) aufkratzen, -scharren:
uzkārnīt zemi kam virsū Schibbenhof;
2) (ein wenig auf etw.) ausbreiten, ausstreuen
(perfektiv): viņš tik mē̦slus tīrumā drusku uzkārnījis (uzmē̦tājis) Base. mē̦slus uz duobes uzkārnīt;
3) = dirst">uzdirst: suns uzkārnījis uz ceļa;
4) wühlend, scharrend an die Oberfläche geraten lassen, zum Vorschein bringen:
vista uzkārnījusi graudus;
5) aufwühlen
AP., MSil., Nitau, N.-Peb., Schujen: ar se̦kumiem netīrumus uzkārnīt Bers. pakaviem uzkārnītuos be̦dukļuos Kaln. Ozolk. māc. siena apārņus uzkārna (uzcē̦rt), lai siens labāk žūst Ubbenorm;
6) scharrend ebnen:
uzkārnīt pļavu (= nuolīdzināt kurmju rakumus) Ubbenorm;
7) zusammenscharren:
u. mē̦slus (= izsvaidītus mē̦slus samest kuopā) Grünwald.
Avots: ME IV, 340, 341
uzpļeckāt
uztupēt
uztupêt,
1) = uztupt(iês): vārnas mē̦dz uztupēt uz zariem Salis; "aufhukken" L.; = dirst">uzdirst (in der Klndersprache) Stenden: tu laikam esi uztupējis uz grīdas.
Avots: ME IV, 394
1) = uztupt(iês): vārnas mē̦dz uztupēt uz zariem Salis; "aufhukken" L.; = dirst">uzdirst (in der Klndersprache) Stenden: tu laikam esi uztupējis uz grīdas.
Avots: ME IV, 394