Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dole' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dole' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
dole
duõle [Ruj., Salisb., Wolm.], duõļa, [duola Morizberg], eine Kuh ohne Hörner: viena raģe, uotra duoļa (Var.: duole) BW. 12839, Bauske, Alt-Rahden, Setzen, [Neuenb.]. duõlis, ein Ochs ohne Hörner. Vgl. tuole.
Avots: ME I, 532
Avots: ME I, 532
dolenes
duolenes, ein sich unweit des Hauses befindender Wald, den man als Weide benutzt Burtn.
Avots: ME I, 532
Avots: ME I, 532
krizdole
krizduõle: auch Grenzhof n. FBR. XII, 24, Gramsden, (mit uô 2 ) Dunika, (mit uo) Alschw., plur. krizduõļi Anzen.
Avots: EH I, 656
Avots: EH I, 656
krizdole
krizduõle [Līn.], gew. Pl. krizduõles [Dunika], Kurl., z. B. Nigr., auch krizduores, krizuõļi Kand., die Stachelbeere. [Nebst li. krizdūlė) aus d. dial. krisdohre [od. kristólbere] > Christdornbeere.
Avots: ME II, 282
Avots: ME II, 282
rodole
veidole
Šķirkļa skaidrojumā (5)
apmurdzināt
‡ apmurdzinât Trik. (mit ur̂ ), Wolmarshof (mit ur̃ ), apmur̂dzît Trik., wiederholt knautschend indolent (schlaff, energielos) machen: apmurdzīts kaķis peļu neķeŗ.
Avots: EH I, 103
Avots: EH I, 103
bezjūtība
bezsāpība
dēlīt
dèlît 2 [Nerft, Kreuzb.],
1) abnutzen, verbrauchen, quälen:
dēlīt nazi Krem.;
2) kuo tu ap mani tik daudz dēlī? Was fährst du mich so oft an?
Kok. [In Wessen bedeute dèlît 2 - schütteln, zerren, hin und her stossen. ] Refl. -tiês,
1) sich zu schaffen machen, sich abmühen, abquälen
[dèlîtiês 2 Warkh.]: kuo nu tik dēlījies? Lasd. Etn. II, 18;
2) lärmen, Unsinn treiben, sich zanken:
kuo ap viņu tik daudz dēlījies, laid viņu labāk mierā Lasd., Setzen, Bers. [Nach Prellwitz BB. XXI, 162, Boisacq Dict. 164 und 182 und Walde Wrtb. 2 238 unter doleō zu gr. δηλέομαι "zerstöre, beschädige", lesb. ζάδηλος "zerreissen" u. a.]
Avots: ME I, 463
1) abnutzen, verbrauchen, quälen:
dēlīt nazi Krem.;
2) kuo tu ap mani tik daudz dēlī? Was fährst du mich so oft an?
Kok. [In Wessen bedeute dèlît 2 - schütteln, zerren, hin und her stossen. ] Refl. -tiês,
1) sich zu schaffen machen, sich abmühen, abquälen
[dèlîtiês 2 Warkh.]: kuo nu tik dēlījies? Lasd. Etn. II, 18;
2) lärmen, Unsinn treiben, sich zanken:
kuo ap viņu tik daudz dēlījies, laid viņu labāk mierā Lasd., Setzen, Bers. [Nach Prellwitz BB. XXI, 162, Boisacq Dict. 164 und 182 und Walde Wrtb. 2 238 unter doleō zu gr. δηλέομαι "zerstöre, beschädige", lesb. ζάδηλος "zerreissen" u. a.]
Avots: ME I, 463
glēvs
[glè̦vs 2 Lis., Bers., Kr., glê̦vs Kl.], glê̦vs 2 Biel., Tr., Dond., Selg., Nigr., Gr. - Essern], glē̦vs Sessw., [gļê̦vs 2 Līn., Salis, Segew., Dunika, gļè̦vs Serbigal, glê̦vs Kreuzb., C., Arrasch, Neuenb., AP., Nerft],
1) wie dicker Schleim sich ziehend
U.; weich, schlüpfrig, wässerig: glē̦vs rācenis Katzd.;
2) schlaff, weichlich, gefährlich, zur Erkrangung geneigt:
kungu bē̦rni ļuoti glē̦vi; tikkuo iziet ārā, tūdaļ tie saaukstējas. man kājas glē̦vas Kand. gļē̦vs kâ pauts Kand.;
3) schlaff, indolent, energielos:
man tāda gļē̦va daba, ka nevaru ne˙vienam lūdzējam atsacīt Kand.;
4) zart, gefährlich, zerbrechlich:
ar viņu vajaga gļē̦vi apieties Kand. gļē̦vs trauks Bers.;
[5) glē̦va sirds U., blödes Herz.
Wohl zu glē̦ma 1 und li. glė˜vės od. glė˜mės "слизь" s. Būga РФВ. XVI, 240 und Siebs KZ. XXXVII, 314].
Avots: ME I, 626
1) wie dicker Schleim sich ziehend
U.; weich, schlüpfrig, wässerig: glē̦vs rācenis Katzd.;
2) schlaff, weichlich, gefährlich, zur Erkrangung geneigt:
kungu bē̦rni ļuoti glē̦vi; tikkuo iziet ārā, tūdaļ tie saaukstējas. man kājas glē̦vas Kand. gļē̦vs kâ pauts Kand.;
3) schlaff, indolent, energielos:
man tāda gļē̦va daba, ka nevaru ne˙vienam lūdzējam atsacīt Kand.;
4) zart, gefährlich, zerbrechlich:
ar viņu vajaga gļē̦vi apieties Kand. gļē̦vs trauks Bers.;
[5) glē̦va sirds U., blödes Herz.
Wohl zu glē̦ma 1 und li. glė˜vės od. glė˜mės "слизь" s. Būga РФВ. XVI, 240 und Siebs KZ. XXXVII, 314].
Avots: ME I, 626