Paplašinātā meklēšana

àizdrãzt: Refl. -tiês - auch "fortfliegen": cirvis... aizdrāzās Pas. VIlI, 441.

Avots: EH I, 19

àizdrãzt,

1) tr., beschabend anspitzen:
puļķi;

2) intr., hinlaufen, sich davon machen, schnell wohin gehen:
aizdrāzīšu uz kaimiņiem; auch refl., so: Ede aizdrāzās sulaiņiem gar,ām Blaum.

Avots: ME I, 23

‡ àizdrāztît, schnitzelnd, schabend hinter etwas geraten lassen: a. skaidas aiz galda.

Avots: EH I, 19

apdrãzt, ‡ Refl. -tiês Dunika, Lemburg, Stenden, schnell und schwungvoll um etwas herumlaufen: zirgs apdrāzās ap rijas galu.

Avots: EH I, 78

apdrãzt (li. apdróžti),

1) etw. beschnitzen;
puļķi;

2) rasch um etw. laufen:
apdr. ap krūmu. In letzter Bedeutung apdrâzt n. C.

Avots: ME I, 82

‡ apdrãztelêt, ringsum ein wenig beschnitzeln: a. kuoku.

Avots: EH I, 78

‡ apdrāztît,

1) ringsum beschnitzeln:
a. kuoku;

2) zuspitzend beschnitzen:
ar apdrāztīta sē̦rkuociņa uotru galu Janš. Dzimtene III, 150;

3) = aprãt (mit à ² ) Selsau. Refl. -tiês, unversehens ringsum eingeschrammt werden: pa kruvešiem ejuot jaunie zābaki apdrāztījušies.

Avots: EH I, 78

atdrãzt,

1): puišelis drāzdams atdrāzis nagus (= sagriêzis pirkstus) Kal. Refl. -tiês, ‡

2) sich
(dat.) abschneiden: a. sev nagus (= pirkstus) Dunika.

Avots: EH I, 139

atdrãzt,

1) wegschneiden:
skaidu nuo kuoka;

2) schroff, derb antworten:
iekam meitas spēja tam kuo atdrāzt Alm.;

3) herlaufen, eilig ankommen, auch eilig sich zurückbegeben:
viņš vakar atdrāza pie mums; in letzter Bedeutung oft refl. MWM. X, 35.

Avots: ME I, 154

[dadrāzt(ies) Drsth., schnell (laufend od. fahrend) hinzueilen.]

Avots: ME I, 429

[dadrāzt(ies) Drsth., schnell (laufend od. fahrend) hinzueilen.]

Avots: ME I, 429

[dadrāzt(ies) Drsth., schnell (laufend od. fahrend) hinzueilen.]

Avots: ME I, 429

drāzt: auch (mit ã ) AP., Iw., (mit à ² ) Oknist;

1): auch (mit ã) Dunika, OB., Salisb.;

2): auch (mit â ² ) Salisb.;

3): auch (mit ã) Siuxt;

5): auch (mit â ² ) Salis, Salisb., Seyershof; eilig (übermütig) fahren
(mit ã ) Orellen. Refl. -tiês,

2): schnell fahren
(mit ã ) Orellen; ‡

3) "lange schnitzeln"
(mit ã ) Orellen.

Avots: EH I, 331

drāzt, -žu, -zu (li. dróžti "schnitzen, züchtigen"), tr., intr.,

1) schnitzen
[drãzt Wolm., PS., C., Jürg., Nigr., Dond., Selg., drâzt ² Salis, Ruj., dràzt ² Kl., Warkh.] (mit dem Schneidemesser od. Messer): stīpas, pātagai kātu, grābekļiem zarus. nedrāz iesmu tu, tautieti, vēl zīlīte zariņā BW. 15717;

2) prügeln, schelten
Drosth., Fest., Laud., Bers., Peb. [und zwar drâzt C., PS., dràzt ² Kl.]: saimnieks drāza ganus, tāpēc ka nuoēdinājuši labību Adsel. drāz tik! haue nur!

3) schlagen, werfen, schleudern, giessen:
tam brūtes brālis drāza ar pātagu pa muguru BW. III, 1, 31. padabūjis šautru un drāzis pa sāniem LP. V, 107. Liena paņe̦m pilnu spaini ar ūdeni un drāž tuo viņam virsū A. XX, 508. lietus drāza tâ˙pat Janš. drāzis acīs šāvienu LP. VII, 486. es drāzu viņam tūliņ taisni acīs, ich sagte ihm die Wahrheit ins Gesicht. drāzi tik vaļā, schiesse nur los, sprich nur dreist. juo lielākas muļķības drāž vaļā, juo labāki Puriņ;

[4) streifend verletzen
(= brâzt) Warkh.];

5) schnell wohin sich begeben, laufen
[drâzt C., PS.; in dieser Bed. auch li. padrožti]: pūķis drāž iešņākdamies metējiem pār galvām LP. VI, 49. kur nu drāzīsi? uz leju ar vare̦nu šalti tur mežupe drāzdama līkumus me̦t A. XIII, 377. Refl. -tiês,

1) sich reiben, Händel suchen:
kuo tu drāzies? Was suchst du Händel Mag. XIII, 2, 47;

2) stürmen, stürzen
[drâztiês Warkh.]: viļņi drāžas trakā dejā. mēs drāzāmies pa šuo ceļu uz priekšu. zibeņi drāžas Aus. vējš drāžas caur kuoku lapām Pasaul. lāp. 82. [Am ehesten nach Agrell Zwei Beitr. z. slav. Lautgesch. 48 zu slav. drazniti "reizen"; das von Būga LM. IV, 448 hierher gestellte an. dróg "Streifen" gehört doch wohl zu an. draga "ziehen", das zu le. dragât gehören dürfte.]

Avots: ME I, 495

drãztaļa - zu ersetzen durch drâztaļa.

Avots: EH I, 331

drãztaļa, ein unartiger, unbändiger Mensch [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 495

drãztele, [drāztala Wid.], Schnitzel, Schabsel, Hobelspan: viļņi ruotā ar cilvē̦kiem kâ drāztelēm Rainis.

Avots: ME I, 495

drãztelêt, -ēju, tr., hin und wieder ein wenig schnitzeln; [vgl. li. drožtelėti "строгнуть"].

Avots: ME I, 495

drãzteliņa, [Schnitzwerk L.]; sirds drāzteliņa (Liebkosungswort gegen Kinder), Püppchen.

Avots: ME I, 495

drãztîgs,

[1) sich leicht schnitzen lassend:
drāztīgs kuoks Ruj.];

2) mutwillig, unartig, unruhig, händelsüchtig:
tas ir drāztīgs puika Schujen, Etn. IV, 18, 166, [Fest., AP., Daiben].

Avots: ME I, 495

drãztinis, [drāztenis Wid.], ein langer Peitschenstiel aus zähem Holze im Libauschen. Vgl. li. drožtinis, aus Schnitzarbeit hervorgegangen.

Avots: ME I, 495

drāztît: auch (mit ã ) Salis,

1): drãztît ratiem ilksis Seyershof, drāza stīpas, kâ arī drāztīja un graizīja ar nazi dažādus daiktiņus un nieka lietiņas Janš. Līgava I, 166; ‡

2) "prügeln"
Zaravič.

Avots: EH I, 331

drāztît, -u, -īju, freqn., wiederholt ein wenig schaben, schnitzeln: viņš paņēma citu kuoku un drāztīja atkal MWM. VIII, 17. Refl. -tiês, unartig, unruhig sein [Fest.], Lös. n. Etn. III, 162.

Avots: ME I, 495

drãzts - zu ersetzen durėh drâzts.

Avots: EH I, 331

drãzts,

1) ein unruhiger, unbändiger
(Lös.), händelsüchtiger Mensch, ein tollkühner Mensch, [dràzts ² Bers.;

2) drâzts ² Ruj., ein Instrument zum Schnitzen.]

Avots: ME I, 495

drãztulis,

1) jem., der hin und wieder schnitzelt
Krem.;

2) = drāztaļa Lös. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 495

ìedrāzt, ‡

3) einschneiden, einritzen
Līvāni, = ìemizuôt 1 Warkl.: ie. kuokam mizu; ‡

4) schnitzend hineinfallen machen
Dunika: ie. skaidas ķuocī. Refl. -tiês, ‡

2) schnitzend sich verletzen
Dunika: viņš iedrāzās (sev) pirkstā.

Avots: EH I, 509

ìedrāzt,

1) herein -, hineinstürmen, - stürzen:
Lība iedrāza saimnieka istabā Alm.;

[2) einen Schlag versetzen:
iedrāza viņam pa ausi.] Refl. - tiês, = iedrāzt 1: Pēteŗam krūtīs iedrāžas Mauska Purap. Kakt. 88.

Avots: ME II, 10

izdrãzt (li. išdróžti),

1) tr., ausschneiden:
iesmu;

2) intr., hinauseilen:
viņš izdrāza pa durvīm MWM. X, 815. So auch relf. - tiês: viena izdrāzās caur luožu krustu A. XX, 292.

Avots: ME I, 729

nùodrāzt,

1): abhobeln
Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

3): ņemšu žagaru un nuodrāzīšu tev tādu kārtu, ka tu tuo atminēsies ... Janš. Mežv. ļ. II, 33;

5): n. ruoku Orellen. Refl. -tiês: pajūgs nuodrāzies šim gaŗām Pas. XIV, 415. bezdelīgas nuodrāzās atkal gar luogu Akurāters Deg. sala.

Avots: EH II, 40

nùodrāzt [li. nudróžti], tr.,

1) abschaben, abschnitzeln, fertig schnitzeln:
iesmu;

2) abtragen (von Kleidern)
Drsth.;

3) abprügeln:
man prāts tik tevi nuodrāzt Degl.;

4) intr., weg -, hineilen:
viņš nuodrāza tev gaŗām; so auch tr., eiligschicken, schnellen: mežsargs nuodrāza vēsēlu lādiņu skruošu pakaļ Purap.;

[5) streifend verletzen:
pirkstu var nuodrâzt Warkh.] Refl. - tiês, sich abschaben, hineilen: viņš nuodrāzās man kâ vējš gaŗām.

Avots: ME II, 776

padrāzt, ‡

3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡

4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â ² ): p. ar skruķi pierē.

Avots: EH II, 128

[padrāzt,

1) ein wenig schnitzen:
p. iesmu, stīpas;

2) schnell enteilen:
p. gaŗām Jürg.].

Avots: ME III, 18

‡ padrāztelêt Warkl., ein wenig, eine Weile schnitzeln.

Avots: EH II, 128

‡ padrãztît Salis, eine Weile schnitzen.

Avots: EH II, 128

‡ I pārdrāzt, schnell nach Hause laufen: Migla pārdrāza atpakaļ sē̦tā Janš. Mežv. ļ. I, 231.

Avots: EH XIII, 198

‡ II pãrdrāzt,

1) entzweischnitzeln
Dunika u. a.: puišelis pārdrāzis kuociņu pušu;

2) "schlagen; erschrecken (tr.)"
Ar. Refl. -tiês, hinübereilen Linden in Kurl.: p. Daugavai pāri.

Avots: EH XIII, 198

pìedrāzt,

1) hinzuschnitzen;

2) vollschnitzen;

3) zu-, hinzuschleudern:
piedrāz kādu nieku nû tās tumšās buteles! Alm. Kaislību varā 117.

Avots: ME III, 246

sadrāzt,

2): sadrãž egļu mizas Iw.;

3): Hiebe verabfolgen:
siksna, ar kuŗu skuoluotājs ... vienam uotram sadrāza pa dibe̦nu Jauns. Raksti IV, 40;

4): durchschelten:
šitādu valuodu dēļ viņš Krišu sadrāza Blaum. No sald. pud. 68; ‡

5) "krietni salīt" Dunika, Rutzau: lietus sadrãza; ‡

6) s. (mit à ² ) veselību Zvirgzdine, die Gesundheit ruinieren.

Avots: EH XVI, 403

sadrāzt, tr.,

1) fertigschnitzen:
pats sadrazīs jumtiem šķendeļus Purap. Kkt. 32;

2) zerschnitzeln;

3) zerpeitschen
U.;

4) "mit Worten strafen (?)"
U.: Baļķītis ne˙kad viņas neizpildīja, pirms nebij "bābu" krietni "sadrāzis" A. v. J. 1898, S. 56.

Avots: ME III, 612

sadrãztît,

1): ņem tuo kuoku un sadrãzti! Salis.

Avots: EH XVI, 403

uzdrāzt,

4): viņš Miķelim spieķi izrāva nuo ruokas un uzdrāza tam ... dūšīgi pa ple̦ciem Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 51.

Avots: EH II, 721

uzdrāzt,

1) auf etw. schnitzen
(perfektiv): uzdrāzt skaidas traukam. uzdrāzt uz kuoka kādas zīmes Stenden;

2) schnitzend zum Vorschein bringen:
pagali drāžuot uzdrāza viņā iedzītu naglu Dunika;

3) (schnitzend) anspitzen:
zīmuli;

4) einen Schlag versetzen:
uzdrāzt zirgam ar pātagu;

5) schelten
(perfektiv), scheltend über jem. herfallen: māte uzdrāza bē̦rnam tâ, ka tas tūliņ apklusa Sessw.;

6) aufgiessen:
uzdrāzt kādam ūdeni uz galvas Wolmarshof. (meita) uzdrāzusi tam spaini cūku dzēriena virsū Janš. Nīca 36;

7) hinauflaufen:
puika uzdrāza augšā Saikava. Refl. -tiês, (auf etwas) hinauflaufen Pas. VI, 374: viņš uzdrāzās pa trepēm augšā, zirgs viņam uzdrāzās virsū.

Avots: ME IV, 325

uzdrāztît, ‡

2) wiederholt auf etwas schnitzen
(mit ã) Salis: vai tad es nuo turienes varēju uz galda skaidas u.?

Avots: EH II, 721

uzdrāztît, Schläge verabfolgen Erlaa: uzdrāztīt zirgam, lai ātrāk rikšuo Saikava.

Avots: ME IV, 325

aĩris, aĩre J. R. V, 7, das Ruder. air,us drāzt Ar. 1797; mesties air,uos LP. VI, 167, sich auf die Ruder stürzen. [Wegen der auffälligen Übereinstimmung in der Benennung eines Werkzeuges wohl eher - vielleicht durch finnische Vermittelung (vgl. f. airo, estn. aer) - entlehnt aus dem Germanischen, so z. B. Wiedemann BB. XXVIII, 33, Leskien Nom. 187, Fick Wrtb. III ^4, 3, als nach Lidén Stud. 64 f. verwandt mit an. und ae. ár "Ruder", gr. οἴαξ "Griff des Steuerruders", li. íena "Deichselstang", le. ailis 1 - 3 u. a.]

Avots: ME I, 13

badîklis (li. badyklis), badêklis Burtn., badeklis Erlaa, Bers., Aps., ein Mittel zum Stechen, Stossen,

a) das Instrument, mit welchem man die Löcher
(uoses) in den Pasteln durchsticht C., AP.;

b) badeklis - smeiļi nuodrāzts miets, ar kuo rijās iesē̦rtuo mitruo labību mē̦dz izbadīt, lai visur siltums vienādā mē̦rā piekļūtu Bers., Spr.; c) zuo bu b., der Zahnstocher
MWM. X, 895;

d) der Stachel
(Fürecker).

Avots: ME I, 247

drāstaļa, drāsts, drāstulis, drāstīgs, drāstīties = drāztaļa, drāzts, drāztulis, drāztīgs, drāztīties.

Avots: ME I, 494

draza,

1) ein Schnitzel, ein abgeschnittenes
(drāzt) Stück: skaidas un drazas Bers.;

2) allerlei Abfälle, [kleine Holzstückchen
Laud.], Stückhen, Splitter, Fetzen: kaļķu, ķieģeļu, stiklu drazas. [kad puodniekam braucuot trauki saplīst, saka:"te nu bij, - izņēmu nuo ratiem tikai drazu." N. - Peb., Kokn. apber krūmus ar drazu (verwitterte Holzspäne), lai aug uogas! N. - Peb., Kokn.] glāze sabirza drazu drazās A. XII, 263. pīpe nuokrita zemē un bija drazās XIII, 816. suns pie gana dzīvuos, ja gans ar maizi tam ieduos kādu drazu nuo savām vīzēm un pastalām Etn. II, 99. visi labie ābuoli jau pārduoti, tikai draza vien vairs palikusi, d. h. die schlechten Äpfel sind noch übrig Dond.; [drazas Taurup "padibenes, Bodensatz"; aus *dradzas? vgl. dradži];

3) ein Schimpfwort:
tu ļaužu palieks, draza ["ein Leichtsinniger" Fest.], Tirsm.

Avots: ME I, 493

drãzîgs, = drāztîgs.

Avots: ME I, 494

druõztala, [druoztele Für.], Dem. auch druozteliņa U., [druoztelīte Für.].

1) ein Schnitzel, ein Stückchen, ein Krümchen:
es nelē̦ktu puiša dēļ ne pār skala druoztaliņu BW. 10557. ce̦lms iziris smalkās druoztalās LP. III, 82. sadauzījis durvis druoztalās V. 130. maizes druoztaliņas. uguntiņas druoztaliņa saujiņā glabājama BW. 2869;

2) das Demin. druoztaliņa, -alīte, druozteliņa Mag. IV, 2, 113,. liebkosendes Epith. der Schwester: māsiņ, ze̦lta druoztaliņa BW. 17509, zuweilen auch Epith. der tautu meita 7143. Vgl. drāztala, drāztele. [Dasselbe uo auch in li. druožlė˜ (plur. druõžlės) "stružyna"; s. Būga LM. IV, 429.]

Kļūdu labojums:
uguntiņas = uguntiņa,

Avots: ME I, 508

druoztalât, -āju, druoztelêt [Manz. Post. III, 119]. -ēju,

1) tr., hin und wieder ein wenig schnitzeln,
drāztelēt;

2) intr., schmettern, gut singen:
aili, manu skaņu balsi, kâ nuo viena alva lieta! citu meitu pulciņā druoztalāt druoztalāja BW. 313.

Kļūdu labojums:
313 = 373

Avots: ME I, 508

‡ drùmzât ² Zvirgzdine, = drāzt 1: d. kuoku.

Avots: EH I, 336

‡ II dullis, das Holz, woran die Flügel des Zugnetzes befestigt sind (mit ul˜ ) Frauenb.; ein hölzerner Pflock überhaupt: birka bij pāris pirkstu re̦snumā glīti nuodrāzts, četrkantīgs kuoka dullītis R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 27.

Avots: EH I, 341

kâts (li. kótas [plur. kotaĩ]),

1) der Stiel:
āmura, cirvja, grābekļa, izkapts, sluotas kāts, Hammer -, Beil -, Harken -, Sensen -, Besenstiel. kad cirvja kātam lapas plauks, von einem unmöglichen Fall gesagt. makšķeres ķats, das Pfeifenrohr; zeķes kāts, der das Bein umschliessende Teil des Strumpfes: piedarīju zeķīti pie ve̦ca kāta BW. 22138;

2) fam., kāts, der Fuss in der Redensart:
drāzt, laist, likt kātus vaļā, sich auf die Beine machen: laidis kātus vaļā un e̦ze̦rā iekšā LP. VI, 62;

[3) kātiņš, ein Teil des Handschuhs
("nuo me̦tuma līdz īkšķim") RKr. XVII, 32. - Zu kãja "Fuss"?].

Avots: ME II, 205

ķerbele, ein geflochtener Korb Nerft, N. - Schwanb.: ķerbele - nuo nedrāztām klūdziņām pīts cilindra veida kurvītis ar stīpiņu ; vis˙vairāk lietuots kartupeļu ņemšanai A. IX, 1, 289. es biju sācis pīt nuo priežu saknēm skaistu ķerbelīti Janš. [Beruht wohl auf d. körbe "Korb".]

Avots: ME II, 368

II klũga, Demin. klũdziņa, verächtl. klũģere,

1) ein aus Strauch -, Weiden -, Birken -, Gränenzweigen gewundenes Band:
[drāztas klūgas, geschnitzte Bänder Bielenstein Holzb. 363.] klūdziņas de̦r jumtu jumšanai un mietu sasiešanai Kand., [Nigr., Golg.], Naud.;

2) klūdziņas, kleine, feine, nicht gewundene Zweige, Weidenruten zum Korbflechten
Konv. ² 3185; daher klūdziņu kurvis LP. III, 81; klūga auch ein grösserer, nicht gewundener Zweig: puodnieks nezinādams nuogriezis nuo svē̦tās liepas klūgu LP. V, 117;

3) ein Stück Holz, welches um den Hals eines Hundes gehängt wird Mar. oder mit welchem ein Füder Strauchwerk zusammengebunden wird
Stürzenh.;

4) die an den oberen Enden gewundenen Seitenstangen der Schaukeln
Kand.;

5) verächtliche Bezeichnung eines Frauenzimmers:
kur tā klūga palikuse BW. 23362, 1. [Auch von einer Kuh: guovs gatava klūga: zuogas vienmē̦r pruom Golg. Vgl. li. kliúga "вица". Wegen des ľ scheint es ein Lehnwort zu sein.]

Avots: ME II, 238

‡ nùodrāstêt Jauns. Baltā gr. ³ II, 15, = nùodrāzt 3, nùodrātêt 1?

Avots: EH II, 40

nùošļaupt (unter nùošļaupêt),

1): auch Fest., Lub.; pāļam galu n. (pataisīt šļaupu) Stenden (mit aû ² ); "nuodrāzt vienu galu tievāku" (mit aũ) Gramsden; ‡

3) abschneiden
Frauenb. (mit aû ^2): n. ar nazi gabalu miesas nuo pirksta.

Avots: EH II, 96

palãps [li. palopas],

1) ein Instrument, ein Griffel, mit dem man die zweite Sohle
(palāpi) den Bastschuhen anbringt [Fest., Stelp.]: palāpiņš nuo kauliņa taisīts vīžu palāpīšanai Erlaa. palāps ir pastrupi nuodrāzts kuoks, ar kuŗu nuoplēš kuokiem mizu (sevišķi nuo eglēm) bišu struopiem Bers.;

2) gew. Plur. - die Unterlage, namentlich die zweite Sohle der Bastschuhe und
[palāpis Remten] Schlittensohlen Bers., Lub., Birzm., Etn. IV, 162. viņš vīzes darīja un palāpus lika Vīt. savas meitas tiltam lika palāpam (Var.: palāpuos) BW. 20957.

Avots: ME III, 57

II pludi, pludiņi,

1) Flotthölzer, Schwimmhölzer an Netzen
U.: kuoka pludiņi jeb plūksni pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399. vienā tīkla galā sasien ik pa trīs pē̦di glumi nuodrāztas priežu mizas (pludus) LP. VI, 167;

2) auf der Oberfläche des Wassers schwimmende Seitenbretter eines Blockbootes
Subbat n. Bielenstein Holzb. 621 (mit Abbildung), Nerft.

Avots: ME III, 353

sadrãztît,

1) zerschnitzeln
C., PS., Widdrisch: s. pilnu kaktu skaidu Nigr.;

2) tüchtig ausschelten
Jürg., C., Arrasch, Schwanb., Saikava;

3) Hiebe versetzen (mit der Peitsche):
braucējs sadrāztīja zirgam ar pātagu un paskrēja garām Nigr.

Avots: ME III, 612

sausviedis (li. saũsviedis "ein inwendig verdorrter Baum") Oppek., Sessw. n. U., Karls., RKr. II, 73; Konv. ^l 848; Konv. ² 1660, sàusviêdis Bers., Fest., Erlaa, Lis., C., KL, N. - Peb., Golg., Selsau, Warkl., (mit ìe ² ) Gr. - Buschhof, Plur. sausvieži Dr., sausvieši U., Mag. IV, 2, 78; 99, sàusviêdris Drosth., Plur. saussviedri Mag. IV, 2, 31, Striesenholz (lonicera xylosteum L.); sausvieds, Plur. sausveži Elv., Rüster (ulmus campestris): pie puskrastā auguoša sausvieža K. Strāls. sausviežu un krūkļu biezumā A. Upītis J. l. 22. glīti izdrāztu sausviežu līkstu Valdis Stabur. b. 122. Nach Būga KSn. I, 48 zu sàuss + vidus, li. vieduolis ("išdžiūvusiu viduriu, bet dar kiek žaliuojąs") medžias.

Avots: ME III, 777

slĩme̦sts C., N.-Peb., slìmasts ² Prl., slīmestis Dunika,

1) slīme̦sts U., V., Bielenstein Holzb. 320, Vank., slĩmests, -s Karls., slĩmeste PS., Karls., slīmeste U., Bielenstein
Holzb. 320, Ronneb., Smilt., slìmasts ² Aknīste, slīmasts Üxküll, slīmasts A.-Schwanb., slĩmesis Ahs., slīmesis Wid., slīmestevs, stīmastivs Aknīste, das Schneidemesser des Böttchers (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 320): apaļus kuokus mē̦dz drāzt ar slīmesi Ahs. n. RKr. XVII, 53. viņš ar slīme̦stu drāza stīpas un līkstis Janš. Dzimtene IV, 103;

2) slĩme̦sts Drosth., Nötk., slīme̦sts Wid., Bers., Fehteln, slīmesis Wid., ein Faulpelz;
slīmasts Lubn., Zaravič, Schimpfwort: slaistās kâ slīme̦sts Fehteln, Drosth., (mit ì ² ) Saikava, trödelt, geht ohne Arbeit umher. neme̦luo, slīme̦st, tuo tu esi nuopļē̦guruojis! Austriņš Daugava I, 988; slīme̦sts "ein grosser, ungewandter Mensch" Meiran. Wenigstens in der Bed. 1 aus nd. snīd(e)mest (woher auch estn. nīnmeìster od. līmeister), s. Bielenstein Holzb. 320.

Avots: ME III, 936

‡ šupuļât Auleja, = drāzt, schnitzen: š. skaliņus nuo pagales.

Avots: EH II, 657