palãps [li. palopas],

1) ein Instrument, ein Griffel, mit dem man die zweite Sohle
(palāpi) den Bastschuhen anbringt [Fest., Stelp.]: palāpiņš nuo kauliņa taisīts vīžu palāpīšanai Erlaa. palāps ir pastrupi nuodrāzts kuoks, ar kuŗu nuoplēš kuokiem mizu (sevišķi nuo eglēm) bišu struopiem Bers.;

2) gew. Plur. - die Unterlage, namentlich die zweite Sohle der Bastschuhe und
[palāpis Remten] Schlittensohlen Bers., Lub., Birzm., Etn. IV, 162. viņš vīzes darīja un palāpus lika Vīt. savas meitas tiltam lika palāpam (Var.: palāpuos) BW. 20957.

Avots: ME III, 57

palãps,

2): palàps ² , ein Streifen Bast (od. Rinde) zum Flicken von Bastschuhen
Atašiene n. Fil. mat. 102, Warkl.: ar palāpu salāpīju nuoplīsušu vîzi Warkl. ar kasalu pataisa caurumu, kur palāpu aizpīt Saikava.

Avots: EH II, 149