Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'drāzts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'drāzts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
drāzts
drãzts,
1) ein unruhiger, unbändiger
(Lös.), händelsüchtiger Mensch, ein tollkühner Mensch, [dràzts 2 Bers.;
2) drâzts 2 Ruj., ein Instrument zum Schnitzen.]
Avots: ME I, 495
1) ein unruhiger, unbändiger
(Lös.), händelsüchtiger Mensch, ein tollkühner Mensch, [dràzts 2 Bers.;
2) drâzts 2 Ruj., ein Instrument zum Schnitzen.]
Avots: ME I, 495
Šķirkļa skaidrojumā (4)
badīklis
badîklis (li. badyklis), badêklis Burtn., badeklis Erlaa, Bers., Aps., ein Mittel zum Stechen, Stossen,
a) das Instrument, mit welchem man die Löcher
(uoses) in den Pasteln durchsticht C., AP.;
b) badeklis - smeiļi nuodrāzts miets, ar kuo rijās iesē̦rtuo mitruo labību mē̦dz izbadīt, lai visur siltums vienādā mē̦rā piekļūtu Bers., Spr.; c) zuo bu b., der Zahnstocher
MWM. X, 895;
d) der Stachel
(Fürecker).
Avots: ME I, 247
a) das Instrument, mit welchem man die Löcher
(uoses) in den Pasteln durchsticht C., AP.;
b) badeklis - smeiļi nuodrāzts miets, ar kuo rijās iesē̦rtuo mitruo labību mē̦dz izbadīt, lai visur siltums vienādā mē̦rā piekļūtu Bers., Spr.; c) zuo bu b., der Zahnstocher
MWM. X, 895;
d) der Stachel
(Fürecker).
Avots: ME I, 247
drāstaļa
drāstaļa, drāsts, drāstulis, drāstīgs, drāstīties = drāztaļa, drāzts, drāztulis, drāztīgs, drāztīties.
Avots: ME I, 494
Avots: ME I, 494
dullis
‡ II dullis, das Holz, woran die Flügel des Zugnetzes befestigt sind (mit ul˜ ) Frauenb.; ein hölzerner Pflock überhaupt: birka bij pāris pirkstu re̦snumā glīti nuodrāzts, četrkantīgs kuoka dullītis R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 27.
Avots: EH I, 341
Avots: EH I, 341
palāps
palãps [li. palopas],
1) ein Instrument, ein Griffel, mit dem man die zweite Sohle
(palāpi) den Bastschuhen anbringt [Fest., Stelp.]: palāpiņš nuo kauliņa taisīts vīžu palāpīšanai Erlaa. palāps ir pastrupi nuodrāzts kuoks, ar kuŗu nuoplēš kuokiem mizu (sevišķi nuo eglēm) bišu struopiem Bers.;
2) gew. Plur. - die Unterlage, namentlich die zweite Sohle der Bastschuhe und
[palāpis Remten] Schlittensohlen Bers., Lub., Birzm., Etn. IV, 162. viņš vīzes darīja un palāpus lika Vīt. savas meitas tiltam lika palāpam (Var.: palāpuos) BW. 20957.
Avots: ME III, 57
1) ein Instrument, ein Griffel, mit dem man die zweite Sohle
(palāpi) den Bastschuhen anbringt [Fest., Stelp.]: palāpiņš nuo kauliņa taisīts vīžu palāpīšanai Erlaa. palāps ir pastrupi nuodrāzts kuoks, ar kuŗu nuoplēš kuokiem mizu (sevišķi nuo eglēm) bišu struopiem Bers.;
2) gew. Plur. - die Unterlage, namentlich die zweite Sohle der Bastschuhe und
[palāpis Remten] Schlittensohlen Bers., Lub., Birzm., Etn. IV, 162. viņš vīzes darīja un palāpus lika Vīt. savas meitas tiltam lika palāpam (Var.: palāpuos) BW. 20957.
Avots: ME III, 57