Paplašinātā meklēšana

drũma, gew. Pl., drũme, [drùme ² Warkh.], trübe Stimmung, Schauder: drūma mani pārņe̦m Kav. ļauna drūme ["Schrecken"] nuospiež garu Janš.

Avots: ME I, 506

drũmaîns: düster, dunkel Diet:

Avots: EH I, 337

drũmaîns, schaurig, schaudererregend B. Vēstn.

Avots: ME I, 506

drũmaliņa, die Betrübte, Finstere: meitenītes, drūmaliņas, aiziet ciema sētiņā Aus. I, 65.

Avots: ME I, 506

atplaikšķîtiês, atplàiksnîtiês ² -snê- tiês, sich zerstreuen (von Wolken), schwinden, wieder sonnig werden, wie der hell werden, zum Vorschein kommen: izlijušie lietus debeši ap mēnesi sāka atplaiksnīties. [uz vakaru laiks atplaiksnījās Lisohn.] drūma vīra krūtīs bij atplaiksnījusēs pavasaras saulīte Līb. 50. piepeži nuo viņa acīm atplaikšķījās kā migla Blaum. meitenītei ģīmītis atplaiksnījās A. IX, 1, 349. acis atplaiksnās. sārtums atplaiksnnījās viņas sejā Niedra. krusti tikkuo manāmi atplaiksnījās nuo tumsas A. XI, 47.

Avots: ME I, 182

II baiss (li. baisà "der Schrecken"), die Furcht, der Schrecken: šis drūmais baiss kā lietuvē̦ns man krūtis spieda Asp. un aiz manis tumsa un baiss Vēr. I, 387.

Avots: ME I, 251, 252

drũms, finster, trübe, melancholisch, betrübt, traurig: tavs drūmais raksturs atspuoguļājas arī tavuos skatuos Purap. duomas par nāvi nebija ne˙kādas drūmās Pūrs I, 102, meži drūmi šņāc SDP. VI, 94, [Vgl. drūsma 1. druvēties. sowie li. drumstùs "trübe".]

Avots: ME I, 506

grum̃buôt, grumbât, -ãju, tr., runzeln, runzelig, uneben, harsch machen: saimniece ne̦rvōzi grumbuoja un gludināja savu priekšautu A. XX, 482. rauguls sirdi grūtu sejā sāpēm grumbuotā Treum. drūmas duomas tavu pieri grumbuo Rainis. grumbuots ceļš, holperiger Weg. Refl. -tiês, sich runzeln, uneben werden: piere satumst un grumbuojas Stari II, 115. viļņi grumbuodamies devās uz leju A. XVI, 1081. līmenis sāka grumbāties Seif. III, 3, 197.

Avots: ME I, 665

nùojauta [Arrasch, C.], die Empfindung, das Gefühl, die Ahnung: iegaumējumi un nuojautas dvēselē bagātīgi sakrājas Kronw. līdzeklis izpētīt reliģiskās nuojautas likumus Pūrs I, 81. bez nuojautas es viņai se̦kuoju Asp. trīc drūmas nuojautas caur dvēseli Vēr. I, 743.

Avots: ME II, 792

paē̦nuôtiês, sich schattenhaft und deutlich Zeigen, wie ein Schatten erscheinen: man tâ paē̦nuojās, it kâ cilvē̦ks ietu gar luogiem Ahs. n. RKr. XVII,44. drūma irōnija paē̦nuojās uz viņu lūpām Vēr. II, 145. izskrēja laukā un ne ē̦nuot nepaē̦nuojās, lief hinaus, und es war nicht einmal der Schatten zu sehen LP. VII, 796. lai dievs tuo būtu žē̦luojis, kuŗš būtu raudzījis paē̦nuoties uz tuo pusi Degl.

Avots: ME III, 24, 25

sadrūmt, intr., finster, melancholisch werden: brālis sadrūma un ilgi nepārtrauca klusumu Austriņš. Part. praet. sadrūmis, traurig, betrübt, finster, melancholisch: tu tāds sadrūmis Austriņš Naidnieki 14. senāk raudzījās jautri, bezbēdīgi, bet tagad izskatās tāds sadrūmis Janš. Dzimtene ² III, 304. saīgušus un sadrūmušus cilvē̦kus Dzimtene IV, 60. es izskatuoties . . . tik bāls un sadrūmis A. Grīns Septiņi un viens 126. viņa bij tik sadrūmusi, ka vilcinājās atbildēt Ezeriņš Leijerk. II, 89.

Avots: ME III, 614

sadrūt: dzejnieks sadruva (= sadrūma?) Austriņš Raksti VII, 431 (ähnlich: V, 7). sadruvis bē̦rns AP., ("niedergeschlagen") Schwitten.

Avots: EH XVI, 404

tùmst Adsel, Kl. (mit ùm ² ), Bauske, Pgnkule, Siuxt (mit um̂ ² ), Praes. tumstu, Praet. tumsu, dunkel werden: me̦lna nakts starp kuokiem tumst Plüd. še i[r] mana diena ausa, še i[r] tumsa vakariņš BW. 15710. laukā sāk tumst Aps. V, 28. tumst ve̦cais, drūmais sils A. XX, 220. mākuonīši arī sāka tumst Niedra Bār. 14. acs pēkšņi tumst Rainis Gals un sākums 54.

Avots: ME IV, 262, 263

‡ zibšņains, = zibsnîgs: kundze atgriezās ... drūma un zibšņaina kâ negaisa mākuonis Arnis Tauriņu kauja II, 190.

Avots: EH II, 806