I dravêt,
-ēju, tr., intr.,
1) (einen Waldbienenstock) aushöhlen: dravnieks pat˙laban bijis izlīdis kuokā aulu dravēt LP. IV, 110.
zem dravē̦ta uozuoliņa BW. 12201;
2) den Honig aus den Bienenstöcken ausnehmen, zeideln: bites dravēt od.
kāpt Etn. III, 1, LP. VII, 365.
bišu guodu te svin, kad me̦du dravē LP. V, 410.
es dzirdu tevi dravējuot.Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): es dzirdu tevi dravējuot
Avots: ME I,
493