Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'drellēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'drellēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

drellēt

I drellêt, intr.,

1) Frohndienste leisten, für sehr geringe Entgeltung arbeiten Brucken;

2) tr., jem. abhetzen, viel arbeiten lassen:
tad tik tu redzēsi, kâ tevi drellēs Mar. [Ableitung von einem * drellis "Sklave" (aus mnd. drelle).]

Avots: ME I, 497

drellēt

II drel˜lêt: reiben Fest.: drellēju, kamē̦r pārdrellēju pušu. ‡ Refl. -tiês, sich reiben (mit el˜ ) Salis.

Avots: EH I, 332

drellēt

[II drel˜lêt Salis "mit einem stumpfen Gegenstand ein Loch herstellen". Wohl entlehnt.]

Avots: ME I, 497

izdrellēt

izdrellêt, tr., ausdrillen, - drellen: izdre̦llē̦ti gultas galdi BW. 24843.

Avots: ME I, 729

nodrellēt

nùodrèllêt 2 ,

1): "achtlos hantierend verschrammen (Tische, Stiefel u. a.)"
Sermus (mit el );

4): "gruozuot nuodeldēt kâ vajadzīgs" (mit el ) Nötk.

Avots: EH II, 40

nodrellēt

nùodrèllêt 2,

[1) "schnell abtragen (ein Kleid)"
Alswig; verschrammen, abkratzen, zerreissen Mar.];

2) nùodrelêt "?": zirgus tu esi nuodrelējis; vāgi ir nuodre̦lē˙ti Sessw.;

[3) bohrend stumpf machen:
visi svārpsti nuodre̦llē̦ti Jürg.;

4) abreiben
(in Sessw., Lub. u. a. mit "l") Neu - Bilskenshof; (ein Nutzholz) allzu dünn machen Bers.].

Avots: ME II, 776

nodrellēties

‡ nùodrellêtiês "strādājuot dreļļu (ve̦rgu) darbus nuomuocīties un nuotašķīties" (mit el˜ ) Alschw.

Avots: EH II, 40

padrellēt

‡ padrellêt Kalz., Lubn. "padrīskāt": puika zābakus jau labi padrellējis.

Avots: EH II, 128

sadrellēt

sadrellêt,

1): "sabuojāt, satrīt, sastrīpuot" Sermus.

Avots: EH XVI, 404

sadrellēt

sadrellêt,

1) zerreiben
Malta, Schwanb., Golg., Sessw., Laud., Los., Festen: striķi A. XI, 761. ratiem sāni sadre̦llē̦ti (ritenu nuobe̦rzti) Saussen; "übermässig dünn drechseln" Vank.;

2) "ausschelten"
Vank.;

3) = nuodzìt 4, nuobeigt 2 A.-Schwanb.: s. zirgu. Refl. -tiês,

1 ) sich zusammenkrollen:
ja bē̦rni kāpj uz steļļu paminām un mīdās, tad dzijas pārmīdamās sapurājas, sapakuluo, sadrellējas Nötk.;

2) "sadilt": kuoka asis ar laiku sadrellējas Schujen;

3) "saburzīties": drēbes var sadrellēties Schujen u. a.

Avots: ME III, 613