Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dubt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dubt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

dubt

dubt (li. dùbti). [prs. dubu, prt. dubu St., Ruj.], einsinken, einfallen, hohl werden U. [Zur Wurzel von dube̦ns.]

Avots: ME I, 509


iedubt

ìedubt, einsinken, einfallen: iedubušas acis Manz. Lettus, Adsel, Nötk. vaigi iedub Rainis Ave sol 46.

Avots: ME II, 11


izdubt

izdubt [li. išdubti],

1) intr., hohl werden:
uozuola vidus izdubis caurs Lautb.;

2) tr., hohl machen, aushöhlen:
nuo uozuola kuoka izdubts trauks BW. III, 1, 52. zārks bij nuo re̦snas priedes izdubts BW. III, 3, 874.

Avots: ME I, 729


sadubt

sadubt: pa hoteļa koriduoriem spurdzuot, tev kleitiņa sadūbst ("?") baluonā Latvis 1930, № 2692, S. 4.

Avots: EH XVI, 404


sadubt

sadubt Wid. "прiйти в упадок" (in Verfall geraten).

Avots: ME III, 615

Šķirkļa skaidrojumā (7)

apglotēt

apgluotêt (unter apgluodubt): auch (mit ) Bers., Golg., Laud., Nitau, Sessw., ringsum schleimig werden: spainis apgluotejis.

Avots: EH I, 82


dauba

daũba (li. daubà "Schlucht" ) Grob. n. Etn. III, 65, daube [Kalleten], die Schlucht Ahswikken. [Zu dubt "einsinken", dubens "Boden", li. dubùs "tief und hohl", apr. padaubis "Tal", poln. dub "Baumhöhle", aksl. дъбрь "Schlucht", дъно "Boden", got. diups, kymr. dwfn "tief" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 238, 242 f. u. 246, Trautmann Wrtb. 46, Feist Wrtb. 2 89 f., Zubatý BB. XVIII, 261, Leskien Abl. 295, Stokes Wrtb. 153 f. u. a.]

Avots: ME I, 443


dobjš

duôbjš [C., dùobjš Neuenb., Jürg.], duôbs [Kr., dùobs 2 Kl.],

1) tief, dumpf:
duobja balss LP. IV, 69, V, 398. duobjas zvana skaņas Etn. II, 40. pē̦rkuonis duobji ducina, rūc. zeme duobji nuodunēja Saul. duobji murmināt, saukt ;

2) hohl
(in dieser Bedeutung ist duobs gebräuchlicher). [Wohl - mit uo aus ōu̯- zu dubt, dube̦ns (s. dies) ; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 261, Pedersen KZ. XXXVI, 102 und Būga LM. IV, 436.]

Avots: ME I, 531


dubenis

II dubenis, die Höhlung Karls. [Zu dubt.]

Avots: ME I, 508


dubens

dube̦ns (gen. s. dube̦na), dubens, -s (masc. g.) in Westkurland für dibe̦ns. [Zur Verbreitung von dub- vgl. z. B. BW. 24503 - 6. Zu dubt. li. dùgnas "Boden", daubà "Schlucht", dubùs "tief ausgehöhlt", dùbti "hohl werden", apr. padaubis "Tal", slav. dъno "Boden", poln. dub "Baumhöhle", got. diups, kymr. dwfn "tief" u. a., s. Trautmann Wrtb. 46, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 153 f., Berneker Wrtb. I, 245 f.]

Avots: ME I, 509



duburs

[I duburs,

1) eine ziemlich tiefe und breite Stelle im Fluss
Neu-Bergfried;

2) eine Baumhöhle
Mar.;

3) "jumta šķuores galā maza pajume zem ce̦kula" Mar.; zu dubt und li. duburas.]

Avots: ME I, 509