Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ducele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ducele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

ducele

ducele: auch Pilten, Schnehpeln, Suhrs, Warwen, Windau.

Avots: EH I, 338

ducele [Neuenburg], n. V. auch ducelis, ein zweirädriger Wagen N. - Bartau u. a. [-cele zu apr. kelan. aksl. коло). an. huel "Rad" u. a., s. Walde Wrtb. ² 177 f˙unter colō. Berneker Wrtb. I, 549, Trautmann Wrtb. 125.]

Avots: ME I, 509

Šķirkļa skaidrojumā (5)

celis

celis (li. kelỹs, auch kẽlias), gew. Pl., das Knie: ceļi luokās, ļuodzās, trīc, die Kniee wanken, zittern; ceļus apkampt, die K. umfassen; ceļuos mesties, auf die Kniee fallen; ceļuos lūgties, kniefällig bitten; pie ceļiem krist, zu den Füssen fallen. līdz ceļiem od. ceļa galiem, bis zu den K., eine beliebte Massbezeichnung: līdz ceļiem od. ceļu mē̦rā dubļus bridu. [Weiterhin zu li. kelė̕nas "Knie(scheibe)", aksl. колѣно "Knie" und wohl auch (vgl. le. ceļu riteni od. skriemelis "Kniescheibe", ahd. knierado und span. rodilla) zu le. duceles "zweirädrige Wagen", apr. kelan "Rad", aksl. коло, an. huel "Rad" u. a., s. Zupitza Germ. Gutt. 567.]

Avots: ME I, 368

dicele

dicele, ducele, gew. Pl., ein zweirädriger Wagen Grob., Hasenpot, N. - Bartau, Sackenh., Katzd., Kalleten: lai jūdz zirgu dicelē Janš. [Über di- und du- s. Le. Gr. 358; -cele zu apr. kelan, slav. kolo, an. huel "Rad", gr. πόλος "Achse" u. a., z. B. bei Walde Wrtb. ² 177 f. unter colō.]

Avots: ME I, 466

dricele

dricele,

1) ein leichter, auseinanderzunehmender Wagen;

[2) = ducele Nikrazen].

Avots: ME I, 498

dūcele

‡ dūcele (sic!), ein zweirädriger Postbotenkarren Rokaischen n. BielU. Vgl. ducele.

Avots: EH I, 345

vicele

I vicele, ein zweirädriger Wagen Dond., ein einspänniger Bretterkarren auf 2 Rädern Libausche Gegend n. Bielenstein Holzb. 552: ar vicel[i] es pārvedu .. . līgaviņu Dond. n. RKr. XVII, 63. Wohl in livischem Munde aus *dvi-cele, s. Le. Gr. § 328b und ducele.

Avots: ME IV, 576