Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dudināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dudināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

atdudināt

atdudinat, entgegen girren, halblaut antworten: vai tā par brāļiem runā, atdudināju A. XI, 52.

Avots: ME I, 154

dudināt

dudinât,

1): auch A.-Schwanb., Naud., Pampeln;

3): aiziet kâ pē̦rkūns dude̦nādams Ramkau; ‡

4) vor Kälte zittern
Lettg.

Avots: EH I, 339

dudināt

dudinât, intr.,

1) leise Laute von sich geben, leise sprechen, vor sich hin murmeln, brummen:
viņi galvas sabāzuši dudināja. ve̦cā māte dudināja, sivēniņus ganīdama. par kuo tad nu tâ klusu dudiniet;

2) leise wiehern:
zirgs bubina, dudina, kad tam duod ē̦damuo Etn. II;

3) donnern
U. Refl. -tiês. halblaut miteinander sprechen: dudinājās abi.,. visu laiku MWM. XI, 173. [Zu li. dūdénti "fortgesetzt tuten". daudýtė "Pfeife", slav. duda "Pfeife; Dudelsack", s. Būga РФВ‚. LXX, 105.]

Avots: ME I, 510

izdudināties

izdudinâties, sich aussprechen, ausschwatzen: izdudināties sirsnīgi par visu, kas uz sirds Duomas II, 194.

Avots: ME I, 729

nodudināt

nùodudinât, hermurmeln: viņš kâ sevī nuodudināja JR. VII, 55.

Avots: ME II, 777

padudināt

padudinât, Refl. -tiês: sadurt galvas kuopā un p. (von Hühnern) Janš. Līgava II, 167.

Avots: EH II, 129

padudināt

padudinât, intr., halblaut eine Zeitlang sprechen. Refl. -tiês, halblaut eine Zeitlang mit einander sprechen: ar sievu kādu laiciņu padudinājies MWM. X, 919.

Avots: ME III, 19

piedudināt

pìedudinât, dazwischen-, dazumurmeln: nu sāks tik mani šūpuot, pa reizei piedudinādams tukšā balsī Stari I, 197.

Avots: ME III, 246

sadudināt

‡ sadudinât "?": kungi atkal kaut kuo sadudināja savā valuodā Br. Zeme 1939, № 92, S. 2 (ähnlich Sārts Str. 261).

Avots: EH XVI, 404

uzdudināt

uzdudinât: vor "eine" ME. IV, 326 "2)" einzufügen!

Avots: EH II, 721

uzdudināt

uzdudinât,

1) leise singend, murmelnd aufwecken:
uzdudināt uotru nuo miega Mesoten; eine kurze Zeit leise singen, murmeln (perfektiv): drusku uzdudina (dziesmiņu)! Stenden.

Avots: ME IV, 326

Šķirkļa skaidrojumā (1)

tutināt

I tutinât,

1) duzen
Biel. n. U., MSil.: cits audzekņus jūsināja, cits tutināja Duomas III, 319. kalpuone mani tutināja II, 412;

2) "die Laute
tu, tu hervorbringen" Nötk.;

3) = dudināt I, leise (vor sich hin) sprechen, murmeln Bauske, Golg., Gr.-Buschh., Mar., Sessau: kuo tu tutini: runu stiprāk Mar. n. RKr. XV, 141. viņš sadusmuojies, kaut kuo tur tutina, ne˙maz lāga nedzird Mar.; zornig und leise brummen N.-Peb. - Refl. -tiês,

1) einander duzen
MWM. VII, 610, Vīt.: tu ar ve̦lnu tutinies MWM. v. J. 1897, S. 172;

2) sich freundlich unterhalten
Bers. (so auch in der aktiven Form).

Avots: ME IV, 275