dundināt
duñdinât [Wandsen],
1) bei sich murmeln, brummen:
dziesmiņu Freiziņ;
2) dröhnen, tönen, rasseln
Oppek. n. U.: tēlefōna izolātuors, kuŗš pastāvīgi dundināja Latv.
Avots: ME I, 516
1) bei sich murmeln, brummen:
dziesmiņu Freiziņ;
2) dröhnen, tönen, rasseln
Oppek. n. U.: tēlefōna izolātuors, kuŗš pastāvīgi dundināja Latv.
Avots: ME I, 516