dundināt

duñdinât [Wandsen],

1) bei sich murmeln, brummen:
dziesmiņu Freiziņ;

2) dröhnen, tönen, rasseln
Oppek. n. U.: tēlefōna izolātuors, kuŗš pastāvīgi dundināja Latv.

Avots: ME I, 516