durns
dur̃ns: benommen, dwatsch - auch AP., Salis, Wainsel, (mit ùr 2 ) Auleja, Linden in Kurl., Sonnaxt; durna aita, ein Schaf, das die Drehkrankheit hat Sonnaxt.
Avots: EH I, 344
Avots: EH I, 344
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'durns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'durns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
durns
dur̃ns, traurig Katzd., benommen, dwatsch, wüst: man galva tāda durna; durns zirgs, ein Pferd, das den Koller hat St., Oberl. n. U.; durna aita, ein Schafskopf Seew. n. U. [Nebst oder durch li. dur̃nas "rasend, toll; глупый" aus slav. durьnъ "töricht, unvernünftig ".]
Avots: ME I, 519
Avots: ME I, 519
padurns
Šķirkļa skaidrojumā (4)
dulns
kurns
kur̃ns Schlehk, taub ; [auch bei Būga KSn. I, 168 und 265 ; kurns "ermüdet ; durns" Sessw. ; N. - Schwanb. ; zu kurls].
Avots: ME II, 324
Avots: ME II, 324
skriet
skrìet (li. skriẽti "im Bogen sich schnell bewegen, fliegen, laufen" Lit. Mitt. III, 106), skrìenu Arrasch, C., Jürg., Ruj., Widdrisch, Selsau, Golg., Schwanb., Kl., Lis., Gr.Buschhof, Memelshof, (skrìenu neben der II s. skrej) Wolm., PS., Ermes, Selg., od. skreju Gr.-Essern, Dunika, Siuxt, Dond., Wandsen, skrèju, laufen; rennen, eilig laufen U., auch vom schnellen Fahren u. Reiten gebraucht U.; fliegen Golg., Lis., Bers., Arrasch, Manz. Lettus, St., U.; fliessen St., U.: Sprw. skrien kâ zibens, vējš, vēja grābeklis, traks suns, mežazvē̦rs, kâ durns, negudrs, apsvilis, kâ bez galvas, von sehr schnellem Laufen. skrien kâ putns, fliegt wie ein Vogel St. skrien ragana škē̦rsām gaisu Br. 489 (gew.: pa gaisu). Sprw.: neskrien gaisū, iekām spārni nav izauguši! iz pūķa astes skrien dzirksteles Etn. I, 96. upe skrien, der Bach fliesst drall St. ar skrejuošu mēli stāstīt Dr., eilig, mit flinker Zunge erzählen. acīs skriet, sich zeigen, auffällig machen: vai nu gan tīši tam acīs skriešu? LP. I, 80. kumeļu skriet, das Ross reitend oder fahrend schnell zu laufen nötigen. Refl. -tiês, (mit jem.) um die Wette laufen U., Mag. XIII, 2, 63: pieci vilki skrieties gāja apkārt tē̦va līdumiņu BW. piel. 2 2381. skrienies ar manu jaunākuo brāli! LP. VI, 387. Subst. skrìešana, das Laufen; skrìešanâs, das Umdiewettelaufen; skrèjums, der Lauf; der abgelaufene Raum U.: pazīst kunga braukumiņu, ritenīšu skrējumiņu BW. 13481 var. skrēju lielu skrējumiņu 13536; skrèjẽjs,
1) ein Läufer
U.; zirgu skrējējs BW. 10313, 5, ein Reiter, der sein Pferd stark hetzt; ein schnelles Pferd: straujš skrējējs aizveda uz . . . pilsē̦tu MWM. VIII, 163;
2) der Rheumatismus;
skrējēja (slimība) Wid.,
a) die Rose, der Rotlauf;
b) Skropheln;
3) lauka smilšu skrējējs, cicindela campestris L.; meža smilšu skrējējs, cicindela Silvatica L. Zu poln. skrzydło "Flügel",
lat. scrīnium "rollenförmige Kapsel", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 570 f., Zupitza Germ. Gutt. 158, Persson Beitr. 850, Berneker Wrtb. I, 616.
Avots: ME III, 897
1) ein Läufer
U.; zirgu skrējējs BW. 10313, 5, ein Reiter, der sein Pferd stark hetzt; ein schnelles Pferd: straujš skrējējs aizveda uz . . . pilsē̦tu MWM. VIII, 163;
2) der Rheumatismus;
skrējēja (slimība) Wid.,
a) die Rose, der Rotlauf;
b) Skropheln;
3) lauka smilšu skrējējs, cicindela campestris L.; meža smilšu skrējējs, cicindela Silvatica L. Zu poln. skrzydło "Flügel",
lat. scrīnium "rollenförmige Kapsel", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 570 f., Zupitza Germ. Gutt. 158, Persson Beitr. 850, Berneker Wrtb. I, 616.
Avots: ME III, 897
spīdums
spîdums, der Glanz, das Leuchten U.: spīdēj[a] mans vaiņadziņš..., pa spīdumu (dem Glanze folgend) tautas nāca BW. 6132. laupītājs duomāja, ka spīdurns ir spičku sē̦rs LP. VI, 244. spīdums nāca ar+vienu tuvāki 535. viņa gāja tiešām uz spīdumu Dīcm. pas. v. I, 27.
Avots: ME III, 1001
Avots: ME III, 1001