spîdums, der Glanz, das Leuchten U.: spīdēj[a] mans vaiņadziņš..., pa spīdumu (dem Glanze folgend) tautas nāca BW. 6132. laupītājs duomāja, ka spīdurns ir spičku sē̦rs LP. VI, 244. spīdums nāca ar+vienu tuvāki 535. viņa gāja tiešām uz spīdumu Dīcm. pas. v. I, 27.

Avots: ME III, 1001

spīdums: šis tavs pēdējs spīdumiņš BW. 24047, 2 var.

Avots: EH II, 552