Paplašinātā meklēšana

I dust: auch Brucken, Erlaa.

Avots: EH I, 345

I dust, -šu, -su (li. dùsti "ins Keuchen geraten"), schwer atmen, keuchen: [duš (auch: tuš) vien aizkusis Bers.] dusa, dusa, svīda, svīda... bāliņa kumeliņi BW. 18676, 1. [Zu dusêt (s. dies), r. дохнуть "aufatmen" u. a.]

Avots: ME I, 522

II dust, dustu, dusu Lis., dustêt Lieven-Behrsen, schimmeln; vgl. dusêt 2.]

Avots: ME I, 522

‡ dustējums A.- Laitzen, Lieven-Bersen, = dusējums (unter dusêt II).

Avots: EH I, 345

ìedust, gewöhnlich im part. prt. ìedusis,

1) = iedusējis: iedusis siens Lis.;

2) = aizdusis, astmatisch:
iedusušas krūtis Bers.]

Avots: ME II, 11

‡ izdust (li. išdùsti "ausser Atem kommen") Warkl., sterben (perfektiv): jis vakar izdusa.

Avots: EH I, 444

nùodust "nùopùstiês": bē̦rns grūti nuodusa Warkh., Kreuzb., Warkl.; jis ("er") uz visiem laikiem nuodusa (stiess sterbend den letzten Seufzer aus) Warkl.]

Avots: ME II, 778

padustiês, sich ausruhen U.]

Avots: ME III, 19

pìedust, (vor dem Gewitter) schwül werden: piedusis (sutīgs, pietvīcis) laiks N.-Peb.

Avots: ME III, 247

sadust, = sadusêt: sadusuši milti N.-Schwanb., Mar.; siens sadusa (sakarsa) Baltinov.

Avots: ME III, 618

uzdust, (auf etw.) aufatmen: cilvē̦ks, kam dusulis, var uzdust uotram savu dvašu Bauske.

Avots: ME IV, 327

‡ vidustaba Austriņš Raksti V, 216, das mittlere Zimmer (?).

Avots: EH II, 781

‡ apduzt (III p. prs. -dust), ringsum abplatzen Warkl.: krūzei mala apduza.

Avots: EH I, 79

apklust, -ustu oder -usu, -usu, intr., inch., still, ruhig werden, verstummen, aufhören, stocken (von jedem Laute, Geräusche, vom geräuschvollen Leben): Frēda dzirdēja viņa suoļus apklustam A. XII, 813. apklust pulksteniņš pie ilkss Līg. nemieri sākuši apklust B. Vēstn. mežs apklusis LP. VII, 127. vējš apklus JR. IV, 112. meitas kunkstēšana apklusa LP. VII, 375. Sprw.: visi apklusa, laikam dievs istabā ienācis. rūpniecība apklususi, die Industrie stockt.

Avots: ME I, 95

bir̂gains, qualmig, dustig: istaba.

Avots: ME I, 298

duša zâles, ein Kraut gegen Asthma: Jānīšam... ar aizdusi pipelīte; gravu gravas izstaigāja, duša zāļu nedabūja BW. 35056. Zu dust.]

Avots: ME I, 522

I dusêt, -u, -ēju,

1) keuchen, atmen:
kas tie tādi sirmi zirgi, kalnā kāpj dusē̦dami BW. 16789, 4898;

2) sclummern, ruhen:
gulē̦dams, dusē̦dams nuorauguos meitiņās. lai dus vieglu smilti, spuožu sauli, so wünscht der Lette dem Dahingeschiedenen sanfte Ruhe. lai dus, kur likts, so sagt man, indem man einen Verstorbenen erwähnt. [Zu dvèst, dvaša, dust, li. dusė̕ti "hüsteln", dūsė̕ti "schwer aufatmen", r. дышать "atmen", an. dúsa "sich ruhig halten", dúra "schlafen", norw. dial. dusa "ruhen" u. a., s. Falk-Torp 149, 167 f. und 179, Persson Beitr. 744 ^1, Uľjanov Знач. I, 28, Trautmann Wrtb. 65.]

Avots: ME I, 521

liẽlrũpniẽcĩba *, die Grossindustrie.

Avots: ME II, 500

liẽlrũpniẽks *, der Grossindustrielle.

Avots: ME II, 500

mãjrũpniẽcĩba, die Hausindustrie: mājrūpniecība, kâ pretstats fabrikas rūpniecībai, tāds sīkas rūpniecības veids, kuŗā pats strādnieks ar saviem palīgiem uzskatāmi arī par sava uzņē̦muma saimniekiem Konv ^2.

Avots: ME II, 578

nùodusêt,

1) = dust">nùodust Warkl.;

2) ruhend verbringen:
n. dienvidu Ruj., N. - Peb.] - Refl. - tiês,

1) ein Schläfcen machen:
lai viņa nuodusas miedziņā lē̦na G. Allun.;

[2) "nùopùstiês" Warkl.].

Avots: ME II, 778

nùoduzêt,

1) üben Geruch bekommen:
ēdiens nuoduzējis Ruj.;

2) auch: nùoduzt (prs. - dust), abbröckeln (intr.): traukam mala nuoduz(ēj)usi Warkl., Bauske.]

Avots: ME II, 778

nuõvakars, nuõvakare, nuôvakare ² Ahs. n. RKr. XVII, 43, [Salis], die Abenddämmerung, der anbrechende Abend: visu dienu audust, gribēja vēl par nuovakaru izcept kādu rausīti AU. es jaukšu rīta blāzmu dzidru ar nuovakara sārtumu Asp. pienāk nuovakares LP. VI, 894. ziedu lapiņas mirdzēja spuodrajuos nuovakares saules staruos Saul. tie cēlās pašā nuovakarē II Kön. 7, 5.

Avots: ME II, 882

rūpnĩca *, ein Industrieunternehmen, eine Werkstatt, Fabrik: augšā bija rūpnīca, kur kārsa, vērpa, mala Veselis Saules kapsē̦ta 67.

Avots: ME III, 571

rūpniẽcĩba*, die Betriebsamkeit U., die Industrie: ādas, kuoku, papīra rūpniecība. rūpniecība ceļ pilsē̦tas ātri A. v. J. 1898, S. 235.

Avots: ME III, 571, 572

rūpniẽks*, der Industrielle: kalendāri, kas sastādīti rūpnieku, veikalnieku vajadzībām Plutte 47.

Avots: ME III, 572

sîkrūpniecĩba* Konv. ² 2406; 3852, die Kleinindustrie.

Avots: ME III, 852

sîkrūpniẽks* MWM. VIII, 648, der Kleinindustrielle.

Avots: ME III, 852

tust U. (unter tuost), Adsel, Alswig, Bewershof, Bolwen, Erlaa, Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Lennew., Meiran, Nerft, PiIda, Sessw., Sonnaxt, Warkh., Warkl., Wessen, Vīt., Zvirgzdine, Praes. tušu (in Jürg.: tuôšu ² , das eigentlich zu tuost gehört), Praet. tusu, schwer ausatmen, keuchen, stöhnen: ne tuš, ne pūš Br. 207. pārāk re̦sns cilvē̦ks tuš, it kâ ka tam būtu aiztusnis Sessw. tas tuš it kā zem rudzu maisa Blaum. kuo nesa ... brāļi tusdami, rē̦kdami? BW. 25248. tusdama un ste̦nē̦dama viņa gāja pa istabu A. v. J. 1896, S. 332. vepruks tikkuo var pavilkties aiz branguma, tuš vien A. v. J. 1900, S. 366. krūtīs kaut kas tusa Skalbe Kâ es 33. mašīnas tusdamas un e̦lsdamas attīstīja . . . zirgu spē̦kus A. XXI, I75. nuo smagās Marča tušanas spriežuot bij jāduomā, ka Marčs . . . strādā . . . grūtu darbu Vatdis Stabur. b. 8. tie tur stāv, ste̦n un tuž (wohl fehlerhaft fūr tuš) Liev. Brez. un Hav. 152. tusdams un pūzdams kāpis augšā Latvju tautas anekd. IV, 346. Reimwort zu dust I. Nach Scheftelowitz KZ. LVI, 183 zu an. ƥyss oder ƥausk "Lärm", ahd. dōsōn "tosen"; doch bedeuten die an. Wörter auch "Getümmel", was zu le. tust schlecht passt. Eher nach Büga LM. IV, 444 zu poln. cuch "Gestank" und serb. ćûh "Hauch". An und für sich könnte das u in tust auch die Schwundstufe von ve in tvest (s. dies) sein.

Avots: ME IV, 273, 274