Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dzeldēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dzeldēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
dzeldēt
II dzèldêt izkapti (ve̦lkuot tuo caur karstām uoglēm) "eine Sense härten" N. - Peb.]
Avots: ME I, 540
Avots: ME I, 540
dzeldēt
dzeldēt
dzeldēt
I dzel̂dêt [Kr.], -u, -ēju, dzel̂dît [Selburg. -īju] Druva I, 986. stechen, brennen, hecheln: kad elles muokas me̦tas mani dzeldēt Rainis, brīžam viņš arī dze̦lda diezgan jūtami Vēr. I, 693. dze̦ld kâ liesmas Dēmons 48. dzeldīs tevi.,. ar asām dzeltenēm BW. 32582 var.
Avots: ME I, 540
Avots: ME I, 540
iedzeldēt
I ìedzeldêt,
1): auch Kalupe, (mit el̂ ) Ludsen, Sessw.; ar nātrām; kam iedzel̂dēt kājas Pilda, Viļāni; "iepērt (ar zariem pa muguru)" (?) Baltinow; ‡
2) ein wenig stechen (von Nesseln)
Dricēni, Kreuzb.: nātres iedzeldēja; ‡
3) durch verletzende Worts oder Unannehmlichkeiten jem. wehe tun
(perfektiv) Dricēni, Viļāni: tis pruot uotram ie.
Avots: EH I, 511
1): auch Kalupe, (mit el̂ ) Ludsen, Sessw.; ar nātrām; kam iedzel̂dēt kājas Pilda, Viļāni; "iepērt (ar zariem pa muguru)" (?) Baltinow; ‡
2) ein wenig stechen (von Nesseln)
Dricēni, Kreuzb.: nātres iedzeldēja; ‡
3) durch verletzende Worts oder Unannehmlichkeiten jem. wehe tun
(perfektiv) Dricēni, Viļāni: tis pruot uotram ie.
Avots: EH I, 511
iedzeldēt
‡ II ìedzeldêt, sich festsetzen, gleichsam hineinwachsen in den Boden, der unter der Last (eines Steines) und von Pflanzenwurzeln durchzogen sehr fest wird: akmens nuorā tâ iedzeldējis, ka grūti tuo izkustināt N.-Peb.; me̦lnumi ruokā iedzeldējuši (der Schmutz ist nicht mehr abzuwaschen) N.-Peb. Wohl zu dzeldêt III und. (sa)gal̂dêt.
Avots: EH I, 511
Avots: EH I, 511
iedzeldēt
izdzeldēt
‡ II izdzeldêt "gelb werden; verkümmern" Vank.: labība izdzeldējusi; beim Schmel zen (Tauen) gelb und körnig werden Meselau, N.-Peb.: sniegs jau pa˙visam izdzeldējis.
Avots: EH I, 444
Avots: EH I, 444
izdzeldēt
nodzeldēt
nùodzeldêt,
1) abhärten:
n. izkapti N. - Peb.;
2) hart und trübe werden:
sniegs pavasaŗa saulē nuodzeldē N. - Peb.;
3) = nùodzeldinât Sessw., Druw., A. - Schwanb., ("mit el̃") Autz. Ruhental, Mitau;
4) (unabsichtlich) sich stechen lassen
Nikrazen: nātrēs nuodzeldēju ruokas Lennew.;
5) nùodzel̂dêt (auch von Menschen)
AP., Serben "gelb werden und verkümmern (vom Getreide)" Vank.]
Avots: ME II, 779
1) abhärten:
n. izkapti N. - Peb.;
2) hart und trübe werden:
sniegs pavasaŗa saulē nuodzeldē N. - Peb.;
3) = nùodzeldinât Sessw., Druw., A. - Schwanb., ("mit el̃") Autz. Ruhental, Mitau;
4) (unabsichtlich) sich stechen lassen
Nikrazen: nātrēs nuodzeldēju ruokas Lennew.;
5) nùodzel̂dêt (auch von Menschen)
AP., Serben "gelb werden und verkümmern (vom Getreide)" Vank.]
Avots: ME II, 779
sadzeldēt
sadzeldēt
sadzel̂dêt,
1) auch sadzel̂dît, sadzelstît, sadzel̂dinât, tr., freqn., wiederholt zerstechen, versengen, verletzen: seja sūkstēt sūkstēja, kâ nātrēm sadzeldīta Saul. III, 89. ruokas sadzeldēsi Zalktis I, 68. nātras sadzelstīja kājas Lis.;
2) (vom Winde) dicht zusammengedrückt und hart werden:
sniegs sadzeldējis N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617 (vgl. nùodzeldêt 2). Refl. -tiês, sich zerstechen, sich versengen: sadzeldināties nātrēm Pampeln.
Avots: ME III, 620
1) auch sadzel̂dît, sadzelstît, sadzel̂dinât, tr., freqn., wiederholt zerstechen, versengen, verletzen: seja sūkstēt sūkstēja, kâ nātrēm sadzeldīta Saul. III, 89. ruokas sadzeldēsi Zalktis I, 68. nātras sadzelstīja kājas Lis.;
2) (vom Winde) dicht zusammengedrückt und hart werden:
sniegs sadzeldējis N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617 (vgl. nùodzeldêt 2). Refl. -tiês, sich zerstechen, sich versengen: sadzeldināties nātrēm Pampeln.
Avots: ME III, 620