Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dzeldēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dzeldēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

dzeldēt

I dzelˆdêt [Kr.], -u, -ēju, dzelˆdît [Selburg. -īju] Druva I, 986. stechen, brennen, hecheln: kad elles muokas me̦tas mani dzeldēt Rainis, brīžam viņš arī dze̦lda diezgan jūtami Vēr. I, 693. dze̦ld kâ liesmas Dēmons 48. dzeldīs tevi.,. ar asām dzeltenēm BW. 32582 var.

Avots: ME I, 540

dzeldēt

I dzelˆdêt: uz dze̦lbām, kad kāja jeb ruoka dze̦ldē̦ta Lange Latv. ārste S. 62.

Avots: EH I, 353

dzeldēt

[II dzèldêt izkapti (ve̦lkuot tuo caur karstām uoglēm) "eine Sense härten" N. - Peb.]

Avots: ME I, 540

dzeldēt

III dzeldêt: vgl. (sa)galˆdêt.

Avots: EH I, 353

dzeldēt

[III dzeldêt Stelp., fest werden (vom Schnee, der sich fest gesetzt hat.) - Vielleicht zu sloven. žlê̦d. klr. óжеледь "Glatteis" gr. χάλαζα "Hagel".]

Avots: ME I, 540, 541

iedzeldēt

[ìedzeldêt, mit Nesseln schlagend einen brennenden Schmerz verursachen Bauske.]

Avots: ME II, 13

iedzeldēt

I ìedzeldêt,

1): auch Kalupe, (mit elˆ ) Ludsen, Sessw.; ar nātrām; kam iedzelˆdēt kājas Pilda, Viļāni; "iepērt (ar zariem pa muguru)" (?) Baltinow; ‡

2) ein wenig stechen (von Nesseln)
Dricēni, Kreuzb.: nātres iedzeldēja; ‡

3) durch verletzende Worts oder Unannehmlichkeiten jem. wehe tun
(perfektiv) Dricēni, Viļāni: tis pruot uotram ie.

Avots: EH I, 511

iedzeldēt

‡ II ìedzeldêt, sich festsetzen, gleichsam hineinwachsen in den Boden, der unter der Last (eines Steines) und von Pflanzenwurzeln durchzogen sehr fest wird: akmens nuorā tâ iedzeldējis, ka grūti tuo izkustināt N.-Peb.; me̦lnumi ruokā iedzeldējuši (der Schmutz ist nicht mehr abzuwaschen) N.-Peb. Wohl zu dzeldêt III und. (sa)galˆdêt.

Avots: EH I, 511

izdzeldēt

[izdzeldêt ar nātrēm Domopol, = izdzilināt.]

Avots: ME I, 731

nodzeldēt

[nùodzeldêt,

1) abhärten:
n. izkapti N. - Peb.;

2) hart und trübe werden:
sniegs pavasaŗa saulē nuodzeldē N. - Peb.;

3) = nùodzeldinât Sessw., Druw., A. - Schwanb., ("mit el˜") Autz. Ruhental, Mitau;

4) (unabsichtlich) sich stechen lassen
Nikrazen: nātrēs nuodzeldēju ruokas Lennew.;

5) nùodzelˆdêt (auch von Menschen)
AP., Serben "gelb werden und verkümmern (vom Getreide)" Vank.]

Avots: ME II, 779

sadzeldēt

sadzelˆdêt,

2): slapja zeme kalzdama sadzeldē N.-Peb., Ramkau.

Avots: EH XVI, 406

sadzeldēt

sadzelˆdêt,

1) auch sadzelˆdît, sadzelstît, sadzelˆdinât, tr., freqn., wiederholt zerstechen, versengen, verletzen: seja sūkstēt sūkstēja, kâ nātrēm sadzeldīta Saul. III, 89. ruokas sadzeldēsi Zalktis I, 68. nātras sadzelstīja kājas Lis.;

2) (vom Winde) dicht zusammengedrückt und hart werden:
sniegs sadzeldējis N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617 (vgl. nùodzeldêt 2). Refl. -tiês, sich zerstechen, sich versengen: sadzeldināties nātrēm Pampeln.

Avots: ME III, 620

uzdzeldēt

uzdzeldêt, aufschneien: sniegs bij uzdzeldējis Austriņš Nuopūtas vējā 5.

Avots: ME IV, 328

Šķirkļa skaidrojumā (1)

galdēt

[galˆdêt, hart, trocken werden Mar., Spr. Zu dzeldēt III.]

Avots: ME I, 589