dzinkstēt
dzinkstêt, -u, -ēju, intr., summen, klingen: mušas. ausis dzinkst Vēr. II, 835; Konv. 2 2726. [ja uzmin, kuŗa auss dzinkst, tad ir laime.] Vgl. dzindzinât.
Avots: ME I, 552
Avots: ME I, 552
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dzinkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dzinkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nodzinkstēt
‡ nùodzinkstêt (mit dž zu lesen?), = nùodžìnkstêt: zeme vien nuodzinkstēja, kai jis ieskrēja Pas. V, 293.
Avots: EH II, 43
Avots: EH II, 43