Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'eņģēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'eņģēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (35)

aizbreņģēt

‡ àizbrèņģêt 2 Saikava, durch Kot hin-, wegwaten, -fahren: kāmet da Saikavai pa tādiem dubļiem aizbrenģē, zirgs putās.

Avots: EH I, 11

aizmeņģēt

àizmeņ̃ģêt, tr., weglocken, fortbringen: vakar ve̦stu vedekliņu šuodien vilki aizmeņģēja BW. 22863.

Avots: ME I, 39

atbreņģēt

atbrèņģêt 2 Saikava, herwaten: tur Anne atbreņģē nuo kūts, ka sūdi vien un dubļi atšļakst.

Avots: EH I, 136

breņģēt

‡ II breņģêt, allzuviel zusammenschleppen Ellei, Sessau.

Avots: EH I, 240

eņģēt

eņģêt, ‡

2) scharren, kratzen:
eņ̃ģêt galvu Trik.; vistas eņģē dārzu ebenda. Refl. -tiês, ‡

3) sich kratzen
Trik.

Avots: EH I, 369

iebreņģēt

‡ ìebrèņģêt 2 Saikava, sich durch Kot (Nässe) vorwärtsbewegend hineingeraten: ie. dūkstī.

Avots: EH I, 505

izbreņģēt

‡ izbrèņģêt 2 Saikava, durch Kot fahrend hinausgelangen: šie ar ve̦zumu izbreņģēja nuo breņģes uz ceļa.

Avots: EH I, 436

izeņģēties

izeņ̃ģêtiês, sich abmühen, anstrengen: vai tad visu mūžu nee̦sam diezgan izeņģējušies? Bergfried.

Avots: ME I, 734

izmeņģēt

‡ izmèņģêt 2 Oknist, Wessen, = izmiņgêt: izmeņ̃gē̦ts (nelabi izbraukts) ceļš Behnen.

Avots: EH I, 466

kleņģēt

‡ kleņģêt Schwanb., humpeln, holpern.

Avots: EH I, 615

meņģēt

meņ̃ģêt,

1): auch (mit èņ 2 ) Wessen; "mī(dī)t" Wessen, (mit eņ̃ ) Gr.-Würzau: mālu mèņģē 2 Warkl. n. FBR. XI, 122; pa dubļiem bradāt" (mit èņ 2 ) Kaltenbr. Refl. -tiês.

1): auch Seyershof, Saul. Raksti I, 157; meņ̃ģēšanās, das Spielen
Ladenhof n. FBR. XI, 81 u. a.; ‡

2) "mīdīties" Gr.-Würzau.

Avots: EH I, 801

meņģēt

meņ̃ģêt, -ẽju,

1) tr., mengen (hieraus entlehnt), wühlen:
suns sācis pa lādes virsu meņģēt nuo viena gala uz uotru (wiederholt: mīdījis lādes virsu) LP. VI, 226. kuo tas mans kumeliņš meņģē (Var.: dīžā, izmīs) tavu sē̦tsvidiņu? BW. 12710, 2;

2) intr., spielen
[Salis], scherzen Glück Psalm 104, 26, L.: [es meņģēju vien, nu viņš jau sāk raudāt. ar meņģēšanu tuo nepadarīs, - tas maksā darbu Agel. n. U.] Dafür gew. das Refl. -tiês, spielen, scherzen, Mutwillen treiben, sich herumbalgen: suns ar suni meņģējas Lems., Laud., Ulpisch, Ruhtern, [Salis, Trik.]. Pridis rej un kauc ar kuce̦nu meņģē̦damies Neik. [saule raidīja pa luogiem spuožus ze̦lta starus, kuŗuos zeltītie putekļi jaucās un meņģējās De̦glavs Rīga II, 1, 170.] kam tie bē̦ri kumeliņi pa apluoku slaistījās (Var.: meņģējās) BW. 27712. aiziedami ganiņuos (puiši) ar meitām meņģējās (Var.: viļājās, spēlējās) 1385. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani meņģējās (Var.: knakstījās) 29476. es ar savu līgaviņu aiz kubula meņģējuos 19481. Jāņa tē̦va pagalmā div [i] Laimiņas meņģējas 32632. [In der Bed. 2 aus liv. mäṅg od. estn. mäṅgama "spielen."]

Avots: ME II, 602

nobreņģēties

‡ nùobrẽņģêtiês 2 saikava, sich mit Kot besudeln: mē̦slus mē̦zdams kūtī nuobreņģējies kâ luopiņš da acīm.

Avots: EH II, 34

nomeņģēt

‡ nùomeņ̃ģêt "nuokašņāt, nuokārpīt, nuomīdīt": zirgs nuomeņģējis (ālē̦damies nuomīdījis) zâli, zemi Jürg., Ringmundshof. dzē̦rājs, nākdams uz mãju, nuomeņģējis visu tīrumu Ringmundshof. Refl. -tiês, eine gewisse Zeitlang spielen Salis: bē̦rns nuomeņģējās visu rītu; tollen, einander greifend spielen, anfassen und kitzeln Bers. (mit èn 2 ): tad nu gan Jānis ar Edi nuomeņģējušies!

Avots: EH II, 67

nozveņģēt

[nùozveņģêt, mit einer Mischung aus Lehm und Wasser verstreichen Bielenstein Holzb. 546 2 .]

Avots: ME II, 892

pabreņģēt

‡ pabrèņģêt 2 Saikava "pabradāt": p. pa dubļiem Heidenfeld, Lubn. tādi dubļi, ka ir neduomā p. uz priekšu Saikava.

Avots: EH II, 122

peņģēt

II peņģêt, -ẽju, zörren (zörgen), reizen, necken (einen Hund) Döbner n. U.

Avots: ME III, 200

saeņģēt

sae̦nģêt "sagrūstīt" Alt-Rahden: nu tu gan viņu saenģēji labi! Refl. -tiês, sich überarbeiten, überanstrengen: saimnieks saeņģējās, palika slims un nuomira Neu-Bergfried.

Avots: ME III, 623

sameņģēt

sameņ̃ģêt, ‡)

2) in Kot treten
Kaltenbr.: guovis sameņģēs sienu; ‡

3) "pajuokuot" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģē nu viņu! ‡ Refl. -tiês "paspēlēt(ies), papriecāties" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģējies nu ar viņu! (zu einem Kind gesagt).
sunē̦ni un kaķē̦ni sameņģējas.

Avots: EH XVI, 429

sameņģēt

sameņ̃ģêt, tr., vermischen: bē̦rni sameņģējuši ē̦zdami biezputru bļuodā ar rūgušu pienu Ahs. n. RKr. XVII, 50.

Avots: ME II, 683

sastreņģēt

sastreņ̃ģêt, mit einem dicken Strick (Strang) zusammenbinden Sessau.

Avots: ME III, 748

sleņģēt

sleņģêt,

1) (die Fensterladen) schliessen
Wid.;

2) an einem neuen Gebäude die sleņģes. anbringen (mit eñ) Salis.

Avots: ME III, 926

spreņģēt

‡ *spreņģêt(iês), zu erschliessen aus ‡ iesprêņgêt 2 und saspreņ̃ģêt(iês).

Avots: EH II, 558

spreņģēties

‡ *spreņģêt(iês), zu erschliessen aus ‡ iesprêņgêt 2 und saspreņ̃ģêt(iês).

Avots: EH II, 558

spreņģēts

spreņģê̦ts "?": puiši jāja spreņģētiem kumeļiem BW. 13005 var.

Avots: ME III, 1016

streņģēt

‡ *streņ̃ģêt, zu erschliessen aus sastreņ̃ģêt.

Avots: EH II, 586

zveņģēt

I zvèņģêt 2 Gr. - Buschh., -ẽju "liet": viņa tur zveņģē visu dienu Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 771

zveņģēt

II zveņ̃ģêt Ruj., -ẽju, tragen, schleppen: es visu dienu zveņģēju ūdeni kūtī Ruj.

Avots: ME IV, 771

Šķirkļa skaidrojumā (2)

mikāt

[I mikât, kneten (den Teig) AP., "veikt, kamāt, spaidīt" Selb., Kokn., Wessen, Baltinov; "liebend knutschen; mit Fäusten schlagen; walken" Bers.; "schlecht (etwas) tun" Mar.; "ņurcīt, kutināt" Sessw., Fehsen, Kalz., Fest., Laud., Tirsen., Lös., N. - Schwanb.; prügeln (nicht sehr ernst)" Sauken, Schwanb. - Refl. -tiês"meņģēties" Fest.]

Avots: ME II, 625

pamèbģēt

pameņ̃ģêt, intr., ein wenig tändeln, charmieren, scherzen, spielen: gribu jauna knēvelīša, kas ar mani pameņģē BW. 10940. Refl. -tiês, mitełnander scherzen, tändeln, spielen, charmieren: jaunava uzaicinājuse puisi pameņģēties LP. VII, 1072.

Avots: ME III, 69