sameņģēt
sameņ̃ģêt, tr., vermischen: bē̦rni sameņģējuši ē̦zdami biezputru bļuodā ar rūgušu pienu Ahs. n. RKr. XVII, 50.
Avots: ME III, 683
Avots: ME III, 683
sameņģēt
sameņ̃ģêt, ‡)
2) in Kot treten
Kaltenbr.: guovis sameņģēs sienu; ‡
3) "pajuokuot" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģē nu viņu! ‡ Refl. -tiês "paspēlēt(ies), papriecāties" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģējies nu ar viņu! (zu einem Kind gesagt).
sunē̦ni un kaķē̦ni sameņģējas.
Avots: EH II, 429
2) in Kot treten
Kaltenbr.: guovis sameņģēs sienu; ‡
3) "pajuokuot" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģē nu viņu! ‡ Refl. -tiês "paspēlēt(ies), papriecāties" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģējies nu ar viņu! (zu einem Kind gesagt).
sunē̦ni un kaķē̦ni sameņģējas.
Avots: EH II, 429