Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'elderēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'elderēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

novelderēties

nùovelderêtiês (?), = nùovelˆdrêtiês: mieži ... nuovelderējās Klēfelda Padoms 1789, S. 109.

Avots: EH II, 106


sašķelderēt

sašķel˜derêt,

1) fein zerspalten
MSiI.: sašķe̦lde̦rẽ̦ta malka ātri izde̦g un duod maz siltuma Talsen, Dond., Roop; zibens sašķelderē 2 (= sašķeļ pagalēs. kas vēl turas kuopā) kuoku Upesgrīva; "zesschneidend od. zerreissend vernichten" Nötk.;

2) trüben:
s. ūdeni (mit èl 2 ) A.-Schwanb.;

3) = saskalinât (mit èl 2 ) Bers., Druw., Lös., Selsau, Sessw., Stomersee, Golg., Lub. u. a.

Avots: ME III, 754


šelderēt

šelderêt,

4): auch (mit el˜ ) Bauske.

Avots: EH II, 625


šelderēt

šelderêt, -ẽju,

1) taumelnd, wankend gehen
(mit èl 2 ) Saikava;

2) etwas ohne Bedacht machen
(mit èl 2 ) Saikava;

3) (eine Flüssigkeit) rütteln
Meiran;

4) verprassen
Kurl. n. U.;

5) prahlen
Oberl. n. St. u. U. Refl. -tiês Prl. (mit èl 2 ),

1) etwas ohne Bedacht tun:
tāds kâ šelderis, kuo te šèlderējies 2 ! Saikava;

2) unaufmerksam tragend verspritzen Prl., "laistīties": kuo nu šèlderējies 2 ! vai neredzi, ka piens līst laukā? Saikava. Vgl. šalderêt I und II.

Avots: ME IV, 15


šķelderēt

šķelderêt,

1) =šķelvinât Sauken, Sessw.; unaufmerksam tragend verspritzen (eine Flüssigkeit) Stockm., Kalz., Lubn., Meiran, Selsau (mit êl 2 );

2) vergeuden
(mit el˜) Grünwald. Aus (n)d. schellern.

Avots: ME IV, 25


telderēt

telderêt,

1): "streipuļuot" (mit el˜) Iw.;

2): "jautri uzdzīvuot" Saussen;

3): "nesakarīgi runāt" Selsau.

Avots: EH II, 674


telderēt

telderêt, -ẽju,

1) anbeholfen
(so auch in Gold., von Kindern; mit el˜), die Beine schlenkernd gehn Gr.-Sessau; taumeln (mit el˜) Jürg., Neuhausen; hinken Anzen; mühselig votwärtskommen (mit el˜) Sassm.; dzē̦rājs telderē Jürg. vecītis telderē nuo vienām mājām uz uotrām Sassm. tas (= vagarīte) varēja telderēt pa tiem kunga tīrumiern BW. 31477; purzeln Linden in Livl. (mit èl 2);

2) sich balgen; sich herumtreiben; lärmen
Wid.;

3) ungewandt oder undeutlich sprechen
Meselau, Nötk., (mit èl 2) Aiviekste; ungewandt lesen Matkuln (mit el˜);

4) mühsam fahren:
kad ceļi apsaluši, drusku uzsnidzis, bet nevar labi ar ragūm pabraukt, saka: vēl jātel˜derē ar ratiem Matkuln;

5) rutschen Schrunden
(mit el˜). Abgeleitet von telderis?

Avots: ME IV, 159