ielaistīties
ìelaistîtiês, aufflammen, erglänzen: laistît ielaistās spuožas puogas Zeif. Chr. III, 3, 44. viņa skatā ielaistījās kluss miers.
Avots: ME II, 36
Avots: ME II, 36
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laistīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laistīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (36)
blinderēt
bozīties
[buôzîtiês 2,
1) sich sträubig machen
Salis;
2) faulenzen,
slaistīties Dond., Wandsen.]
Avots: ME I, 363
1) sich sträubig machen
Salis;
2) faulenzen,
slaistīties Dond., Wandsen.]
Avots: ME I, 363
dairīties
I daĩrîtiês,
1): auch Kaltenbr. (dàirêtiês 2 ), Wessen; "slaistīties apkārt, stāvēt dīkā" Kurmene: neiet vidā (hinein), bet dairās ap pakšiem Kaltenbr.
Avots: EH I, 303
1): auch Kaltenbr. (dàirêtiês 2 ), Wessen; "slaistīties apkārt, stāvēt dīkā" Kurmene: neiet vidā (hinein), bet dairās ap pakšiem Kaltenbr.
Avots: EH I, 303
gaistīties
‡ gaistîtiês, -uôs, -ĩjuôs, albern, tollen (mit aî 2 ) AP., (mit ài 2 ) Sessw. (dazu gehört offenbar auch die II p. plur. gaistaties aus AP. unter gaisteklis II): vai meita tā, kas ... ar puišiem gaistās, pluosās? Dünsb. Pridis un Tr., S. 90; "slaistīties, slinkuot" (mit aî 2 ) Schnehpeln.
Avots: EH I, 378
Avots: EH I, 378
kaļčāties
ļimbāties
ļìmbâtiês 2 [Mar.], -ãjuôs
1) ["nespē̦kā grīļuoties" Holmhof; ļim̃bâtiês Jürg. "wackeln;
zvalstīties"]: četras kājas ļimbājas BW. 21003; [zu limbât?
2) ļimbāties 2 "slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties" N.-Schwanb.].
Avots: ME II, 540
1) ["nespē̦kā grīļuoties" Holmhof; ļim̃bâtiês Jürg. "wackeln;
zvalstīties"]: četras kājas ļimbājas BW. 21003; [zu limbât?
2) ļimbāties 2 "slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties" N.-Schwanb.].
Avots: ME II, 540
malzīties
malzîtiês,
1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;
2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 560
1) sich jem. mit leerem Geschwätz aufdrängen:
kuo te ap mani malzies! Druw. n. Etn. II, 81;
2) ["ruhelos herumirren"
Saul.]: liesmas plēvināšanās un šaudīšanās malzījās viņa acīs A. v. J. 1896, S. 582. ruokā vēl malzījās sajūsminājums A. v. J. 1896, S. 99; [sich hin und her werfen, sich quälen, "lauzīties": visu nakti malzījuos lielās sāpes Bers. iestidzis dūņās malzījās visādi, bet laukā netika Bers.; "slinkumā guorīties, slaistīties" Sessw., Modohn; malzīties ("maisīties") pa kājām Warkl., Bers.; faulenzen; "gulšņāt (nuo vieniem sāniem uz uotriem)"]; in Schmerzen sich krümmen Bers. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 560
milstīties
milstîtiês,
1) [sich bewegen
Nigr. (prs. milˆstuôs 2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;
[2) milˆstīties 2 Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit ilˆ 2);
3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]
Avots: ME II, 627
1) [sich bewegen
Nigr. (prs. milˆstuôs 2)]: ap klintīm tvaiki milstījās Mciri 24;
[2) milˆstīties 2 Bauske, störend wiederholt dazwischen treten:
kuo tu te milsties zem kājām? Bers.; milstīties, -uos, -ījuos"slaistīties" Ruj., N. - Schwanb., (mit ìl) N. - Peb., "ohne Arbeit die Zeit vergeuden" A. P. (mit ilˆ 2);
3) "luncināties, klāt glausties": suns milstās ap cilvē̦ku (auch von Menschen) Dricē̦ni, Malta.]
Avots: ME II, 627
nošļenderēt
‡ nùošļenderêt,
1) eine gewisse zeit vertrödeln
Heidenfeld, Meselau;
2) (achtlos tragend) verspritzen
Meselau. Refl. -tiês,
1) (beim Tragen) verspritzt werden
Meselau;
2) "aplaistīties" Heidenfeld.
Avots: EH II, 96
1) eine gewisse zeit vertrödeln
Heidenfeld, Meselau;
2) (achtlos tragend) verspritzen
Meselau. Refl. -tiês,
1) (beim Tragen) verspritzt werden
Meselau;
2) "aplaistīties" Heidenfeld.
Avots: EH II, 96
olīt
I uolît,
1): mit ùo AP.; acis uo. Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 183. Refl. -tiês,
3): "uoluoties ders." ME. IV, 418 zu ersetzen durch "uoluoties ders. Liktenis 103";
4): "strādājuot skatīties apkārt un ne˙kā nedarīt" (mit ùo) AP., "slaistīties bez darba" (mit uo 2 ) Salis.
Avots: EH II, 743
1): mit ùo AP.; acis uo. Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 183. Refl. -tiês,
3): "uoluoties ders." ME. IV, 418 zu ersetzen durch "uoluoties ders. Liktenis 103";
4): "strādājuot skatīties apkārt un ne˙kā nedarīt" (mit ùo) AP., "slaistīties bez darba" (mit uo 2 ) Salis.
Avots: EH II, 743
paēna
paẽ̦na, paēne, [bei Adolphi Gramm, S. 10 und Glück Hiob 40, 17 paēnis].
1) [paẽ̦na Salis], der Sehatten, ein schattiger Platz:
kādā paē̦ruī sēdi, tādā priecājies! ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties BW. 11142;
2) das Obdach, die Zuflucht:
nu, kaut ir rijā, kad tikai paē̦na! LP. VI, 160. kādam paē̦nu (paēni Br.) duot, einem Dach und Fach geben.
Avots: ME III, 24
1) [paẽ̦na Salis], der Sehatten, ein schattiger Platz:
kādā paē̦ruī sēdi, tādā priecājies! ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties BW. 11142;
2) das Obdach, die Zuflucht:
nu, kaut ir rijā, kad tikai paē̦na! LP. VI, 160. kādam paē̦nu (paēni Br.) duot, einem Dach und Fach geben.
Avots: ME III, 24
pilčāties
pilčâtiês, = laistīties: kuo tu te pilčājies? nuolejas vien; vai neiesi nuost! Naud.
Avots: ME III, 214
Avots: ME III, 214
pļundzināt
rēkāties
sakuldurēt
sakuldurêt,
1) "umschütteln"; "sajaukt" (mit ul˜ ) Neuhausen;
2) erzürnen
Talsen;
3) zerbröckeln
(mit ul˜ ) Jürg.: s. le̦du. Refl. -tiês,
1) zerbröckeln
(intr.) Jürg.: le̦dus plēve sakuldurējas Plūd.;
2) "salaistīties, sajaukties" Kroppenh. bei Kokn.; "sajukt, sajaukties, saskaluoties": turi tuo piena kannu ruokās, lai nesakuldurējas! Druw.;
3) durch Schütteln in Bewegung geraten:
alus ve̦duot sakuldurējies putās Jürg.
Avots: ME II, 658
1) "umschütteln"; "sajaukt" (mit ul˜ ) Neuhausen;
2) erzürnen
Talsen;
3) zerbröckeln
(mit ul˜ ) Jürg.: s. le̦du. Refl. -tiês,
1) zerbröckeln
(intr.) Jürg.: le̦dus plēve sakuldurējas Plūd.;
2) "salaistīties, sajaukties" Kroppenh. bei Kokn.; "sajukt, sajaukties, saskaluoties": turi tuo piena kannu ruokās, lai nesakuldurējas! Druw.;
3) durch Schütteln in Bewegung geraten:
alus ve̦duot sakuldurējies putās Jürg.
Avots: ME II, 658
šāstīt
šâstît Kl., Bers., Druw., Erlaa, Festen, Odensee, Selsau, Sessw., Tirs., unterbringen Gr. - Sessau: tik daudz piena, ka nevar ne˙kur šāstīt (likt) Erlaa. kâ tevi te vēl varēs šāstīt? A. XI, 101. Refl. -tiês, = dēties I 1, Ruhe finden: ne˙kur nevaru šâstīties Bers., Saikava, Lasd., Kreuzb. nevar vairs šâstīties aiz nepacietības Fest.; šâstities Nötk., Lub. "= dauzīties"; in Sessw. ="ālēties [auch in Bers.], lielīgi runāt, draiskulīgi izturēties, vieglprātīgi mē̦tāties ar naudu"; in Druw. (mit â) = "dēties, laiku pavadīt; slaistīties
Avots: ME IV, 13
Avots: ME IV, 13
šelderēt
šelderêt, -ẽju,
1) taumelnd, wankend gehen
(mit èl 2 ) Saikava;
2) etwas ohne Bedacht machen
(mit èl 2 ) Saikava;
3) (eine Flüssigkeit) rütteln
Meiran;
4) verprassen
Kurl. n. U.;
5) prahlen
Oberl. n. St. u. U. Refl. -tiês Prl. (mit èl 2 ),
1) etwas ohne Bedacht tun:
tāds kâ šelderis, kuo te šèlderējies 2 ! Saikava;
2) unaufmerksam tragend verspritzen Prl., "laistīties": kuo nu šèlderējies 2 ! vai neredzi, ka piens līst laukā? Saikava. Vgl. šalderêt I und II.
Avots: ME IV, 15
1) taumelnd, wankend gehen
(mit èl 2 ) Saikava;
2) etwas ohne Bedacht machen
(mit èl 2 ) Saikava;
3) (eine Flüssigkeit) rütteln
Meiran;
4) verprassen
Kurl. n. U.;
5) prahlen
Oberl. n. St. u. U. Refl. -tiês Prl. (mit èl 2 ),
1) etwas ohne Bedacht tun:
tāds kâ šelderis, kuo te šèlderējies 2 ! Saikava;
2) unaufmerksam tragend verspritzen Prl., "laistīties": kuo nu šèlderējies 2 ! vai neredzi, ka piens līst laukā? Saikava. Vgl. šalderêt I und II.
Avots: ME IV, 15
šlacināt
šlacinât Lasd., Laud., Lennew., Lubn., Neuhausen, Nötk., Sermus, Smilten, Schwanb., U., = slacinât, šļacinât. Refl. -tiês, mit einem Stock ins Wasser schlagen, "laistīties" Arrasch.
Avots: ME IV, 58
Avots: ME IV, 58
slaisties
slaistiês, sich reckeln Kawall n. U.; wohl als ein tahmisches slaiste̦s aus slaistīties aufzufassen.
Avots: ME III, 914
Avots: ME III, 914
slaistīt
slàistît C., PS. (li. šlaistyti Tiž. I, 236), slàistît 2 Kl., Prl., Kr., slaîstît 2 Karls., Iw., -u, -ĩju, tr., öfters in die Höhe heben U., recken; aufstellen: atiet . . . kaza ragus vien slaistīdama BW. 29101,1. ragus slaistīdami vēži likās vai nu uostuot, vai klausuoties Aps. VI, 8. zirgi iet viņiem gaŗām ausis slaistīdami MWM. VIII, 246. meitas galvas vien sāk slaistīt Poruk MWM. v. J. 1896, S. 789. viņš likās gultā un slaistīja kājas Duomas I, 926. kārtis slaistīt, Stangen aufstellen, aneinanderstellen U. stārasts slaista baltu spieķi kunga rijas piedarbā; tâ ve̦lns viņa dvēselīti slaistīs elles dibinā BW. 31505. Refl. -tiês (li, šlaistýtis "sich mehrfach lehnen an"),
1) sich in die Höhe heben; sich bäumen
U.: briedis nāce pār e̦ze̦ru, ragi vien slaistījās BW. 14192. pieci gadi akla ķēve ap siênām slaistījās 19434,1. kumeļš stāvu slaistījās 2940. jau slaistās zuobe̦ni A. XX, 293. lielie le̦dus gabali sāk slaistīties A. v. J. 1896, S. 204;
2) sich recken, rekeln
U.: ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties (Var.: pa zemīti vārtīties) BW. 11142 var.;
3) faul bei der Arbeit sein
U., Zaravič; sich ohne Arbeit umhertreiben Memelshof, Lieven-Bersen. Zu slìet.
Avots: ME III, 913, 914
1) sich in die Höhe heben; sich bäumen
U.: briedis nāce pār e̦ze̦ru, ragi vien slaistījās BW. 14192. pieci gadi akla ķēve ap siênām slaistījās 19434,1. kumeļš stāvu slaistījās 2940. jau slaistās zuobe̦ni A. XX, 293. lielie le̦dus gabali sāk slaistīties A. v. J. 1896, S. 204;
2) sich recken, rekeln
U.: ganu meita ieraduse paē̦nā slaistīties (Var.: pa zemīti vārtīties) BW. 11142 var.;
3) faul bei der Arbeit sein
U., Zaravič; sich ohne Arbeit umhertreiben Memelshof, Lieven-Bersen. Zu slìet.
Avots: ME III, 913, 914
šļargāt
šļar̃gât Wandsen, beim Fressen das Futter mit der Schnauze aus dem Trog hinausstossen Rinseln n. Etn. I, 91. Refl. -tiês "laistīties": šļargājas kâ piļča pa ūdeni Alksnis - Zundulis.
Avots: ME IV, 64
Avots: ME IV, 64
šļaukstīties
šļaustīties
šļaûstîtiês, arbeitend faulenzen (slaistīties) Bers., Lasd., Saikava, Sessw.; sich wiederholt hinlegen und erheben, sich hin und her drehen Nötk.; šļâustîtiês 2 Ogershof, Warkl., sich rekeln; vgl. auch nùošļaustîties.
Avots: ME IV, 68
Avots: ME IV, 68
slīmēt
šļodzīties
šļuodzîtiês Wid., = ļuodzîtiês; ceļi šļuogās A. XI, 126; "beim Arbeiten träg sein, slaistīties" (mit uô 2 ) Bauske.
Avots: ME IV, 80
Avots: ME IV, 80
smalstīties
smalstîtiês,
1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":
2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.
Avots: ME III, 953
1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":
2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.
Avots: ME III, 953
spoguļains
spuoguļaîns U., spuogulaîns St., spuoguļuôts, glänzend: spuoguļainās actiņas Upīte Medn. laiki. spuogulaini laistīties DL. spuoguļuotu vainadziņu BW. 24463, 2 var.
Avots: ME III, 1034, 1035
Avots: ME III, 1034, 1035
staboties
takšķīt
‡ takšķît (aus einem Manuskript), mit Kot bespritzen. Refl. -tiês (s. ME. IV, 126), 1): auch Gr.-Salwen, NB., Nötk., Widdrisch; "ar ūdeni laistīties" A.-Autz, Daudsewas, Gr.-Salwen, Kurmene, Neugut.
Avots: EH II, 665
Avots: EH II, 665
tašķīt
valdzīties
II valdzîtiês, -guôs, -dzijuôs, sich rekeln, die Glieder strecken Bers., Borchow, Hainasch, Kalzenau; faulenzen Pērse (mit àl 2 ); "slaistīties"; (III prs. valdzâs) gähnen Odensee. Zu valdzêtiês.
Avots: ME IV, 453
Avots: ME IV, 453
viznīt
I viznît, -ĩju Peb. "auksti mirdzēt, laistīties, spīguļuot": (e̦ze̦rs) saulē mirguo un viznī Austriņš M. Z. 94. (fig.) dvēselei mazliet viznījuot Vērpetē 3.
Avots: ME IV, 631
Avots: ME IV, 631
žanckāties
‡ žanckâtiês "saufen" (angeblich in Riga gehört); "laistīties" (mit añ) Burtn., Kaugershof.
Avots: EH II, 817
Avots: EH II, 817
zolēties
zuõlêtiês,
1) "aiz pakšiem skatīties, slaistīties" Ronneb., Smilt., Trik.;
2) s. zuolêt.
Avots: ME IV, 759
1) "aiz pakšiem skatīties, slaistīties" Ronneb., Smilt., Trik.;
2) s. zuolêt.
Avots: ME IV, 759
žvigot
zvilnēt
II zvilnêt, -u (-ẽju Nötk.), -ẽju, flammen (mit ilˆ ) Mar.; glühen; "mirdzēt, laistīties, līguoties" Nötk.: liesmes zviln Mar. n. RKr. XVII, 132. māja zviln vien (während der Feuersbrunst) XV, 145. krāsnī uogles zviln. pļava zvilnē nepļauta Nötk. Nebst li. žvìlti "glänzen" und žvelù "brenne" (bei Būga KZ. LII, 288; acc. s. part. prs. žvelanti, Rad XL, 123 aus Bretkun) wohl zu ai. jvàlati "flammt" (wenn mit ererbtem l); s. Le. Gr. 579 und Wood Post-conson. w in Indo-eur. 78 f.
Avots: ME IV, 775
Avots: ME IV, 775