Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'elpis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'elpis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
ķelpis
ķelpis
ķèlpis,
1) Schilf
PS.: latvieši pratuši pīt vis˙visādus gruozus nuo saknēm, klūdziņām, luoksnēm, niedrām un ķelpjiem PS. ;
2) e̦ze̦ru un upju malās aug skalbēm jeb kalmjiem līdzīgs augs [typha latifolia] ; tuo sauc Palsmanī par ķelpi ; [ķèlpis "Kalmus"
C. - Vielleicht in livischem Munde aus * šķelpis (vgl. šķelpe) entstanden, das wohl aus mnd. schelp "Schilf" entlehnt ist].
Avots: ME II, 363
1) Schilf
PS.: latvieši pratuši pīt vis˙visādus gruozus nuo saknēm, klūdziņām, luoksnēm, niedrām un ķelpjiem PS. ;
2) e̦ze̦ru un upju malās aug skalbēm jeb kalmjiem līdzīgs augs [typha latifolia] ; tuo sauc Palsmanī par ķelpi ; [ķèlpis "Kalmus"
C. - Vielleicht in livischem Munde aus * šķelpis (vgl. šķelpe) entstanden, das wohl aus mnd. schelp "Schilf" entlehnt ist].
Avots: ME II, 363
ķelpiski
ķelpiski, schlingenartig, mit einer Schlinge, Schleife versehen: šalle apme̦sta ķelpiski gar kaklu AU.
Avots: ME II, 363
Avots: ME II, 363
šķelpis
Šķirkļa skaidrojumā (2)
elpe
el̃pe U., elpis U., Blieden,
1) [gew.: e̦l̃pa] der Atem, das Luftschöpfen, der Luftzug:
e̦l̃pa [Wolm.] aizrāvās Vēr. I, 661. mirējam e̦l̃pa apstājusies LP. V, 58. guļ bez e̦l̃pas LP. VII, 658. e̦l̃pu apturēt Mērn. laiki 68, e̦l̃pu aizturēt Pūrs II, 62, den Atem anhalten. e̦l̃pu ņemt, vilkt, atmen. elpi ieraut, den Atem einhalten U.; pīpim... nav ne tabakas, ne e̦lpas Alm. Kaislību varā 118. [viņam maz elpes (Lebenskraft) Kreuzb.];
2) die Beihilfe, das Viehfutter
U., [ die Würze, die Zutaten zur Speise LKVv.]; die Wegekost (in dieser Bedeutung auch ceļa e̦lpa): mums uz ceļa pietrūka elpes [Autz], pamaz paņe`mām līdz Naud.;
3) elpi dabūt, derbe Schläge beklemmen
Neik. n. U. [elpe 1 zu alpa, li. al̃pti "verschmachten", s. Pogodin Слѣды 153, Būga KSn. I, 226 und auch Uhlenbeck PBrB. XXXV, 163; dagegen elpe 2 (wenigstenns in der Bed. "Beihilfe" ) wohl aus mnd. helpe "Hilfe".]
Avots: ME I, 568
1) [gew.: e̦l̃pa] der Atem, das Luftschöpfen, der Luftzug:
e̦l̃pa [Wolm.] aizrāvās Vēr. I, 661. mirējam e̦l̃pa apstājusies LP. V, 58. guļ bez e̦l̃pas LP. VII, 658. e̦l̃pu apturēt Mērn. laiki 68, e̦l̃pu aizturēt Pūrs II, 62, den Atem anhalten. e̦l̃pu ņemt, vilkt, atmen. elpi ieraut, den Atem einhalten U.; pīpim... nav ne tabakas, ne e̦lpas Alm. Kaislību varā 118. [viņam maz elpes (Lebenskraft) Kreuzb.];
2) die Beihilfe, das Viehfutter
U., [ die Würze, die Zutaten zur Speise LKVv.]; die Wegekost (in dieser Bedeutung auch ceļa e̦lpa): mums uz ceļa pietrūka elpes [Autz], pamaz paņe`mām līdz Naud.;
3) elpi dabūt, derbe Schläge beklemmen
Neik. n. U. [elpe 1 zu alpa, li. al̃pti "verschmachten", s. Pogodin Слѣды 153, Būga KSn. I, 226 und auch Uhlenbeck PBrB. XXXV, 163; dagegen elpe 2 (wenigstenns in der Bed. "Beihilfe" ) wohl aus mnd. helpe "Hilfe".]
Avots: ME I, 568
šķelpa
šķe̦lpa Konv. 1 799, elpis">šķelpis Plm., šķèlpji 2 Aps., Golg., šķèlpes 2 Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Saikava, = skalbe(s), Kalmus: šķelpu saknes jāpakaisa gultā zem palaga, tad blusas neruonas Etn. I, 29; šķe̦lpa, iris sibirica L. Lub. n. RKr. III, 70; sarkanie šķelpji, Feuerlilien. Wohl aus mnd. schelp "Schilf"; vgl. auch ķelpis.
Avots: ME IV, 25
Avots: ME IV, 25