elpe
el̃pe U., elpis U., Blieden,
1) [gew.: e̦l̃pa] der Atem, das Luftschöpfen, der Luftzug:
e̦l̃pa [Wolm.] aizrāvās Vēr. I, 661. mirējam e̦l̃pa apstājusies LP. V, 58. guļ bez e̦l̃pas LP. VII, 658. e̦l̃pu apturēt Mērn. laiki 68, e̦l̃pu aizturēt Pūrs II, 62, den Atem anhalten. e̦l̃pu ņemt, vilkt, atmen. elpi ieraut, den Atem einhalten U.; pīpim... nav ne tabakas, ne e̦lpas Alm. Kaislību varā 118. [viņam maz elpes (Lebenskraft) Kreuzb.];
2) die Beihilfe, das Viehfutter
U., [ die Würze, die Zutaten zur Speise LKVv.]; die Wegekost (in dieser Bedeutung auch ceļa e̦lpa): mums uz ceļa pietrūka elpes [Autz], pamaz paņe`mām līdz Naud.;
3) elpi dabūt, derbe Schläge beklemmen
Neik. n. U. [elpe 1 zu alpa, li. al̃pti "verschmachten", s. Pogodin Слѣды 153, Būga KSn. I, 226 und auch Uhlenbeck PBrB. XXXV, 163; dagegen elpe 2 (wenigstenns in der Bed. "Beihilfe" ) wohl aus mnd. helpe "Hilfe".]
Avots: ME I, 568
1) [gew.: e̦l̃pa] der Atem, das Luftschöpfen, der Luftzug:
e̦l̃pa [Wolm.] aizrāvās Vēr. I, 661. mirējam e̦l̃pa apstājusies LP. V, 58. guļ bez e̦l̃pas LP. VII, 658. e̦l̃pu apturēt Mērn. laiki 68, e̦l̃pu aizturēt Pūrs II, 62, den Atem anhalten. e̦l̃pu ņemt, vilkt, atmen. elpi ieraut, den Atem einhalten U.; pīpim... nav ne tabakas, ne e̦lpas Alm. Kaislību varā 118. [viņam maz elpes (Lebenskraft) Kreuzb.];
2) die Beihilfe, das Viehfutter
U., [ die Würze, die Zutaten zur Speise LKVv.]; die Wegekost (in dieser Bedeutung auch ceļa e̦lpa): mums uz ceļa pietrūka elpes [Autz], pamaz paņe`mām līdz Naud.;
3) elpi dabūt, derbe Schläge beklemmen
Neik. n. U. [elpe 1 zu alpa, li. al̃pti "verschmachten", s. Pogodin Слѣды 153, Būga KSn. I, 226 und auch Uhlenbeck PBrB. XXXV, 163; dagegen elpe 2 (wenigstenns in der Bed. "Beihilfe" ) wohl aus mnd. helpe "Hilfe".]
Avots: ME I, 568