Paplašinātā meklēšana

‡ àizgānît,

1) schimpfend, schmähend verjagen, forttreiben:
a. ciemiņu pruom;

2) besudeln, verunreinigen:
a. duru priekšu. aizgānīt visu istabu Mahlup.

Avots: EH I, 24

apgànît, tr.,

1) beschmutzen, besudeln, verunreinigen:
sievai abas acis izvē̦lušās, tādēļ ka svē̦tuo e̦ze̦ru apgānījusi LP. VII, 1306;

2) entweihen, entehren, schänden:
ja tu ar dzelzi pie tā strādāsi, tad tu tuo apgānīsi II Mos. 20, 25. neguods apgāna mūs visus LP. IV, 119. Refl. -tiês, sich beschmutzen, unrein werden IV Mos. 5, 2.

Avots: ME I, 87

‡ atgānîtiês, entgegenschimpfen Trik.: vajadzēja a. pretī.

Avots: EH I, 142

čigānīce (unter čigãns): auch (mit à ² und ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 290

gànît: auch (mit â ² ) Dunika, Strasden, (mit ã) Frauenb.,

1): mit à Ramkau, mit â ² Siuxt. Refl. -tiês, ‡

3) unordentlich, unsauber arbeiten
(mit ā ² ) Seyershof: "g." saka, kad tâ labā vĩzē nedara. viņa gānijās ar susekli. ‡ Subst. gānĩjums, das einmalige, vollendete Schimpfen, Schmähen, Sudeln: žē̦l ... vakarēj[a] gānījum[a] BW. 22712.

Avots: EH I, 389

gànît [Wolm., C., Serbigal, Neuenb., gãnît Salis], - u, - ĩju, tr.,

1) schimpfen, schmähen:
manu augstību tur gānīs necienīgā veidā Rainis. kuo tu mani gāni, gāneklis nuo˙sitams;

2) beschmutzen, besudeln
(gew. in der Zstz. mit ap -). Refl. - tiês,

1) schimpfen, fluchen, einander schimpfen:
sievas tagad gānās;

2) sich besudeln, sich beschmutzen
(gew. in der Zstz. mit ap -). [Nebst li. gönyti "уродовать, портить" wohl aus wruss. гáниць "schmähen"; vgl. dazu v. d. Osten - Sacken KZ. XLIV, 158 f.]

Avots: ME I, 617, 618

gānîtiês [?] Spr. "sich erwehren, sich hütten";] kautrēties"(?) Dricēni. - Wenn zuverlässig, eine Neubildung (statt * guonīties) zu dzīt "treiben"].

Avots: ME I, 618

izgànît, Refl. -tiês, ‡

2) viņš pa˙visam izgânījies ² Dunika, er hat sich unanständige Ausdrücke angewöhnt.

Avots: EH I, 448

izgànît, tr., aus -, durchschimpfen: ja ar guodu neatduosi, pie baznīcas izgānīšu (sc. tevi) BW. 20500, 7. Refl. - tiês, furchtbar schmähen, einander schimpfen: sievas, labi izgānījušās, aprima.

Avots: ME I, 737

nùogànît, tr., hernnterkanzeln, heruntermachen, durchschimpfen: dzelzceļs tika nuogānīts A. XX, 195. [Refl. -tiês,

1) sich besudeln: bē̦rns nuogānījies;

2) zur Genüge schimpfen: viņš nevar nuogānīties vien Ruj.]

Avots: ME II, 784

‡ pagānît, eine Weile (andere) gānît 1: viņš mīl citus p. Refl. -tiês, eine Weile gānīties 1: viņi mīl p.

Avots: EH II, 133

pìegānît, verunreinigen: Sprw. kad aka piegānīta, tad pašam smird. vai gribuot atkal šā traukus un māju piegānīt Kaudz. M. 37.

Avots: ME III, 250

sagànît, Refl. -tiês, ‡

2) = salamâtiês: dē̦ls sagãnījies ar puisi Frauenb.

Avots: EH XVI, 408

sagànît, tr., beschimpfen; besudeln, beschmutzen, verunreinigen; verderben: avuotu viņi sagāna, gāzdami tur iekšā ve̦se̦liem ve̦zumiem saslauku Vēr. II, 670. viņš sagānīja . . . kunga namu II Chron. 36; 14. tie prasīja, kas viņam sagānījis acis JK. V, 1, 37. naudas vara visu sagrābuse un sagānījuse Vēr. I, 907. guods guļ samīts un sagānīts Stari III, 222. tas Dinu bij sagānījis I Mos. 34, 5. tu esi sava tē̦va gultā kāpis un tuo sagānījis 49, 4. jūs manu zemi sagānījāt Jerem. 2, 7. Refl. -tiês, sich besudeln, sich beschmutzen, sich verunreinigen: tie sagānījās ar saviem darbiem Psalm 106, 39. tev . . . nevajaga ar svešiem sagānīties: ar zaldātu kuopā nedzer, ar tatāru kuopā neēd! RA.

Avots: ME III, 625

uzgānît, auf etw. sudeln (perfektiv): suns uzgānījis uz celiņa.

Avots: ME IV, 332

aka, Demin. aciņa, der Brunnen: Sprw. kad aka piegānīta, tad pašam smird. akai vienmē̦r tik tad taisa vāku, kad bē̦rns tanī jau iekritis. nepieber ve̦cu aku, kamē̦r jauna nav izrakta. caurā akā ūdens nestāv. Vom plötzlichen Verschwinden sagt man: kā akā iekritis. tūliņ tās nuozudušas, kā akā iekritušas LP. VII, 546. Strūkļu aka, Springbrunnen. Zu li. ãkas "Wuhne", aksl. oko "Auge" [le. acs "Auge; offene, Wasser enthaltende Gruft im Morast", akate "Wassergrube", li. eketė˜ oder aketė˜ "Wuhne", und wohl auch gr. ὀπή "Öffnung, Loch" u. a., s. Fick Wrtb. I ⁴ 371, Brückner Litu-slav. Stud. I 43 ^31, J. Schmidt Neutra 405 u. a. Parallelen für die Entwickelung der Bedeutung"Auge"zur Bedeutung "Quelle" geben G. v. d. Gabelentz Die Sprachwissenschaft ² 42, Hübschmann Arm. 413 f. und Stokes Wrtb. 4].

Avots: ME I, 62

‡ izsuņ̃ķêt Ramkau "aprunāt, izsmîet, gānīties" Ramkau, durchschimpfen Laud., Sawensee: ņe̦m un izsuņķē tevi Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 120.

Avots: EH I, 484

nùolempêt,

[1) "nuolamāt, nuogānīt" Naud.;

2) nùolem̃pêt (= nuoslinkuot) darbu Autz, Grünh.; "nuolaisties" Plm., Kursiten];

3) "стащиться" Spr.;

[4) "nùopê̦dât" Mar., Serben;

5) "aufessen"
(mit m̃) Ringmundshof; "unschön aufessen" Sessw. Refl. - tiês,

1) verlumpen, verarmen, die Ohren hängen lassen:
es neduomāju, ka tu nuolempēsies un nevarēsi izpirkt pudeli alus Jürg.;

2) "in der Arbeit lässig werden"
(mit "em̃" ) Autz; "nuolaisties (izskatā un darbā)" Preekuln.]

Avots: ME II, 809

pìemurdinêt, piemurduļât Warkl., = piegānīt.

Avots: ME III, 274

suņ̃ķêt: "gānīt; aprunāt" Ramkau; "sunīt, pelt, zuobuot" Nötk.

Avots: EH II, 603

I švèrnît ² Mar. n. RKr. XV, 140, schelten: švernī krietni bē̦rnus. Refl. -tiês Lubn., Warkl., = gānīties.

Avots: ME IV, 115

trašķît,

1) bespritzen
Rengenhof, Schwitten, Vīt.; verspritzen, vergiessen Salgaln;

2) verprassen, verschwenden
Vīt. Refl. -tiês.

1) verschwenden, prassen
Vīt.;

2) "gānīties" Vīt. Aus tašķît + traišķît?

Avots: ME IV, 223