gūrinātgūrinât, im Traub laufen Mar. [Wohl zu li. gũrinti (s. gūrât) "бѣжать мелким шагом" (сгорбившись)."]Avots: ME I, 686
gūrnātgūrnât, -ãju, sich rekeln, sich in der Ferne bewegen: šķitu vilku gūrnājam viņa lauka galiņā BW. 14476. [Wegen des ū vor tautosyllabischem r wohl aus * gūrināt (vgl. li. gūrinéti "ходить мелким шагом" (сгорбившись)"); zu gūrât.]Kļūdu labojums:vilku... viņa = lāci... viņāAvots: ME I, 686