gūrnāt
gūrnât, -ãju, sich rekeln, sich in der Ferne bewegen: šķitu vilku gūrnājam viņa lauka galiņā BW. 14476. [Wegen des ū vor tautosyllabischem r wohl aus * gūrināt (vgl. li. gūrinéti "ходить мелким шагом" (сгорбившись)"); zu gūrât.]
Kļūdu labojums:
vilku... viņa = lāci... viņā
Avots: ME I, 686
Kļūdu labojums:
vilku... viņa = lāci... viņā
Avots: ME I, 686