Paplašinātā meklēšana

atgadîtiês,

1) sich ereignen, geschehen:
viss tā atgadījās, kā brālis bij teicis LP. VI, 182. mums reiz atgadījās braukt pa guodavārtiem Alm.;

2) zu Teil werden, sich einstellen, einfinden:
Sprw. tas atgadījās tā, kā aklai vistai miežu grauds. kas zin, kur cilvē̦kam neatgadās pretinieki. Stenderam atgadījās darbs Kundz. - atgadĩjums, das Ereignis, der Fall.

Avots: ME I, 157

gadît: (ins Ziel) treffen - auch Kaltenbr. (gadêt), Oknist, Sauken: es jam ar akmini gadīju; g. mērķī. Refl. -tiês,

2): pat˙laban viņš gadījās, soeben ist er gekommen
Diet.; ‡

6) übereinstirnmen:
viņu liecības negadījās Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 128).

Avots: EH I, 375

gadît, - u, - ĩju, tr., treffen, erwerben, finden: darbu (Spr.). Refl. gadîties,

1) sich finden:
kādu vietu es gribēju, tāda man gadījās BW. 25883. kaut man tāda gadītuos 21160. gadījās, kâ vilkam kumuoss;

2) auftauchen, sich einfinden, erscheinen, zum Vorschein kommen:
[viņš man gadījās pretī U., er kam mir in den Wurf.] kur tad tu atkal gadījies? LP. IV, 82. ne˙viens negadījās, es erschien niemand VII, 185. gadās vērsis VII, 1066. te kur gadījies, kur ne - liels vīrs lien IV, 10. bez burvja vārdiem nauda negadījusēs un negadījusēs III, 104. miegs tik ātri negadījies VII, 265. meitai gadījušies ragi pierē III, 86;

3) sich einfinden, geboren werden:
pēc kāda laika gadījās lāča sievai bē̦rns VI, 493;

4) herkommen herrühren, sich erweisen:
muļķe, muļķe, tautu meita, kur tik muļķe gadījās? BW. 18859. rīkuļa dē̦ls tad rītu gadīsies pa˙galam, LP. VI, 173;

5) sich ereignen, geschehen:
gadījies viss tas, kuo viņš teicis LP. IV, 5. gadījās, ka ķēniņam piedzima dē̦ls. rītā gadījās atkal gar akmeni iet. gadās vēja mātei aizmieguot (Gew. mit ka od. dem. Inf.). es rīkuojuos, kâ gadās. ich handle je nach den Umständen. [Wegen der Bedeutung (s. auch gadîgs) eher verwandt mit r. гóдиться "sich ereignen (aruss.); taugen, sich schicken, ziemen", mnd. gaden "passen", ae. gegada "Genosse, Gatte" u. a. als (nach Brückner Litu - slav. Stud. 82 u. 171 und Berneker Wrtb. I, 318) entlehnt aus dem Slavischen, während li. gãdytis (III p. prs. gãdyjas) "sich ereignen" der Betonung wegen wohl aus dem Polnischen stammt.]

Kļūdu labojums:
negadās VII, 269 = negadījies VII, 265

Avots: ME I, 581

‡ ìegadît Oknist, treffen (r. угодить): es jam ar akmini iegadīju.

Avots: EH I, 512

ìegadîtiês, ‡

2) sich einfinden, entstehen
Siuxt: nuo lielas vilkšanas zirgam iegadās pilnie nagi.

Avots: EH I, 512

ìegadîtiês, sich ereignen, sich zutreffen: svētdienā iegadījušās bēres LP. VII, 353. puisim iegadījies rijā gulēt LP. V, 131. tikai re̦ti kad iegadījās citādi Vēr. II, 903.

Avots: ME II, 15

‡ izgadîtiês, ‡

3) = nùoderêt 2: negaŗi dēlīši kaidam aizdaram izgadās Auleja.

Avots: EH I, 446

izlāgadît, anrechnen: neizlāgadī visus nuoziegumus Manz.

Avots: ME I, 763

lāgadît [aruss. лагодити "jem. zu Gefallen tun"], - ĩju,

1) tr., anrechnen:
tas tuop tam par lāstu lāgadīts Manz. Spr. Sal. 27, 11. viņš ir starp netaisniem lāgadīts Luk. 22, 37;

2) Rechnung halten
St., Rechenschaft geben: lāgadīt pēc pē̦dām, nach Schuhen ausrechnen:

3) Recht sprechen, rechtertigen
L.;

4) vergüten
Bergm. n. U. Ableitung von einem * lāgada (zu lãgs, lãga), = slav. lagoda].

Avots: ME II, 437

nùogadîtiês, sich zutragen, passieren, widerfahren: tas man tâ nuogadījās Paul. [tagad (nauda) tâ nenuogadās (trifft sich, ist) pie ruokas, bet pruojām ejuot dabūsi visu Janš. Paipala 20.]

Avots: ME II, 782, 783

‡ pagadît (slav. pogoditi),

1) sich zufällig treffen (resp. geschehen) machen (lassen):
ve̦lns viņai pagadīja ceļā šuo Krastu Jauns. J. u. v. 361 (ähnlich; Raksti III, 29). un kad mēs izce̦ltu? - var jau dieviņš p. B. gr. ³ 106;

2) zufällig antreffen
Nerft: pagadīju lielu kuoku, svešu cilvē̦ku;

3) "laimēties" Heidenfeld.

Avots: EH II, 131

pagadîtiês, sich zufällig treffen: aktieŗi nuostājas kâ pagadās Vēr. II, 876.

Avots: ME III, 25

pìegadîtiês, hinzugeraten: zagļam piegadījušies citi biedri LP. VII, 677. cik riecienu vienā galā nuogriežuot, tik uotrā piegaduoties V, 238.

Avots: ME III, 249

sagadît, ‡

2) "savest kuopā" Auleja, sich zufällig treffen machen:
dievs tuos tādus sagadīja salašus Auleja. kuŗš ve̦lns jums (Var.: jūs) sagadīja div[i] Almiņas panākšņuos Tdz. 59117. Refl. -tiês,

1): "ausgesagt:" ME. III, 623 zu verbessern in "ausgesagt):"; ‡

3) übereinstimmen:
liecība nesagadījās Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 129). ‡ Subst. sagadījums, das Zusammentreffen: aiz nelaimīgiem apstākļu sagadījumiem A. Upītis Ģertr. 168.

Avots: EH XVI, 407

salāgadît, ansrechnen Elv.

Avots: ME II, 668

tagadīt (unter tagad): auch (mit î ² ) Orellen, taga˙dĩt Blieden, Siuxt, jetzt.

Avots: EH II, 663

‡ taga˙dĩtām Frauenb. "jetzt".

Avots: EH II, 663

‡ taga˙dītan Pas. XI, 362, jetzt.

Avots: EH II, 663

‡ tagadĩtâs (unter tagad): auch Gr.-Buschh., Orellen, (taga˙dĩtâs) Behnen, Lesten, Roop.

Avots: EH II, 663

uzgadîtiês: saules laikā ar pē̦rkuons uzgadās Strasden. cilvē̦ks pazuda tik˙pat ātri, cik pēkšņi bija uzgadījies Anna Dzilna 16.

Avots: EH II, 722

uzgadîtiês, sich (zufällig) einfinden (perfektiv): uzgadījies te tāds vazanka Bers., Golg.

Avots: ME IV, 331

atlāgadīšana, Vergütigung Bkerm. n. U. [Setzt ein Verbum * atlāgadīt voraus.]

Avots: ME I, 172

atskrìet,

1): ja gadītuos a. (geboren werden)
meitenei Janš. Atpūta № 385, S. 7; ‡

2) herfliegen:
nuo meža atskrējuši lleli strazdu bari Siuxt, baluoži atskrēja Pas. VIII, 131; ‡

3) sich (von selbst) losriegeln:
bultei atskrienuot, ienāca ... vīrs Kaudz. Izjurieši 55; ‡

4) erkalten:
sārms karsts, - lai atskrien Für. I (unter sārms). Refl. -tiês,

2): auch Wessen;

3): auch Pas. I, 248; III, 135.

Avots: EH I, 166, 167

daiet,

1): meita dagāja pie krieva, heiratete einen Russen
Lös.;

2) müssen, nötig sein:
tev daies... kauties Pas. VIII, 98 (ähnlich I, 280 und 244). par jaunu dagāja sēt (man musste von neuem säen) Kaltenbr.; ‡

3) widerfahren, passieren:
redzi, kai man par labu sirdi dagāja, ka izdauzīja ... smadzeņus Pas. I, 147 (aus Lettg.); ‡

4) zukommen
Kaltenbr.: jam dagāja kādu dividesmit rubļu. ‡ Refl. -tiês, = daiet 2 Kaltenbr.: vilkam dagājās ciest badu Pas. I, 158. nesvied ... akā mēslu! var vēl d. atdzerties Birk. Sakamv. 124; "gadīties" Lixna.

Avots: EH I, 303

ìegãtnis,

1) : loc. plur. iegātnuos (2 X!) BW. 3833; ‡

2) nom. pl. ìegãtņi AP., ein Bauerngut (Gesinde), in dessen Besitz man sich einheiraten kann:
būtu labi, ja Jānim gadītuos kādi ie.

Avots: EH I, 513

[kliêptiês ² (seltener: kliebties), - pjuos, - puos" atgadīties, nuotikties": kâ tev ir kliepties? Dunika.]

Avots: ME II, 232

kļũda, [kļûda ² Līn., Nurmhusen],

1) ein Unfall, Hinderniss:
ja tik viņam kāda kļūda nenuotiek Lautb. lai dzīves ceļā ne˙kādas kļūdas negadītuos BW. III, 1, 76;

2) der Fehler, das Versehen, der Irrtum:
rakstā daudz valuodas kļūdu. Nebst li. kliaudà "Fehler" zu kļūt (s. dies).

Avots: ME II, 240

kùoz [auch Kl.], kùozi, kùozin, kùozît Lub., vielleicht (eig.: was weiss man?): sajāj daiļi, tautu dē̦ls, kuozin māte (Var.: kuoz māmiņa) mani duos BW. 14288. kuozin (Var.: kuoz jel) labu ieraudzīšu 9278. māte meitu tirgū veda, kuoz pircējs gadītuos 12041, 2. tad kuozi aiz nesaticības? MWM. VIII, 603. kuozin viņš atnāks Bers., Lub., Lös. kuozīt rītu saule spīdēs Bers., Lub.

Avots: ME II, 350

kuŗš (li. [kuriàs] od. kur̃s), kuŗais, welcher, substantivisch u. adjektivisch gebraucht:

1) als Interrogativpronomen; fragt nach einem von einer gegebenen Anzahl. Die gegebene Anzahl wird angezeigt

a) durch
nuo mit d. Gen.: kuŗš nuo jums tuo darījis, wer von euch hat das getan?

b) im Vokativ: kuŗš, ļautiņi, dzirdējāt? wer, ihr Leute, hat gehört?
BW. 439;

c) gewöhnlich durch den Zusammenhang:
te ir daudz puķu, kuŗu lai es tev duodi? Adjektivisch: kuŗas zemes, kĘdu ļaužu, brālīt, tava līgaviņa? BW. 21262. In indirekten Fragesätzen: sunītis rēja, puisītis nāca; nezin, kuŗa (od. katra) vairīties BW. 6385;

2) als Relativpronomen,

a) lehnt es sich an ein folgendes Nomen an, und im Hauptsatz steht ein hinweisendes Fürwort:
kuŗš puisītis atminēs, tas būs mans arājiņš. kuŗa dziesma laba bija (var.: kuŗa laba dziesma bija; kas bij laba, gre̦zna dziesma), tuo divi reizes izdziedāju BW. 592. kuŗi vēji nepūtuši, tie pūš manas vilnānītes 14252;

b) bezieht sich auf ein vorhergehendes Wort:
laime, laime tai mātei, kuŗai (var.: kam) meitas skaistas auga BW. 7701. lai raudāja pašas tautas, kuŗas mani raudināja 191;

c) kuŗš bezieht sich auf ein Nomen des vorhergehenden Satzes, und im dem zu dem Relativstaz gehö rigen Hauptsatze steht
tas: viens grib manu lielu pūru, uotrs daiļu augumiņu; kuŗš (Var.: kas, kuŗais) grib daiļu augumiņu, pie tā iešu dziedādama BW. 9476;

3) kuŗš kommt nicht selten als ein zweites Fragewort in einem Fragesatze vor:
kas kuŗam par tuo jāzina? was muss wer darüber wissen? wer muss darüber was wissen? A. XI, 102. kas kuŗam kaite bij, ka es kūlu līgaviņu? BW. 27149. kuo nu mēs kuŗam bijām ļaunu darījuši? Apsk. dievs tuo zina, citu gadu kur mēs kuŗa dziedāsim BW. 269. cik tiem kuŗuo reizi tās pašas naudas A. XIII, 460. Ebenso in abhängigen Nebensätzen: runājiet, labi ļaudis, kuo kuŗais zinādami BW. 8856. lai tirguotāji dara, kuo kuŗais grib A. XIII, 453. es gan re̦dzu, uz kurieni kuŗš ceļš iet Kaudz. M. mēs kaujamies ap pūriem, kuŗam kuŗu pūru paņemt;

4) die fragende Bedeutung von kuŗš ist vielfach verblasst, namentlich in den indirekten Fragesätzen un hat die Funktion eines indefiniten Pronomens ("der eine, der andere","jeder")
angenommen: diezin, kuo kuŗais pelnījis, Gott weiss, was jeder verdient hat Dok. A. nuomirst tē̦vs, māmuliņa, mēs bērniņi malu kuŗš, es stirbt der Vater, die Mutter, wir Kinder werden jedes nach seiner Richtung zerstreut BW. 3939. dzīvuojam kâ kuŗais, savu malu kuŗš, wir leben je nach den Umständen, jeder an seinem Ort. mūs Laimiņas izdalīja malu kuŗu tautiņās BW. 3874. apraugiet savu kuŗš 8624. ja uotram prasa, kâ tam iet, tad atbild: "kâ kuŗuo reiz, dažreiz suoļiem, dažreiz rikšiem" Etn. II, 110. duomādama vien staigāju, kur kuŗais gabaliņš BWp. 817. kāda kuŗa diena bija, tādu sedzu villainīti 5648. runas vīri klanījās, kâ kuŗš spēja Kaudz. M. kâ nu kuŗuo reizi dzīvē nenuotiek! wie geschient es manchmal in Leben! A. XVIII, 119. viņi izklīzdami apmetās kur kuŗais, sie liessen sich der eine hier, der andere dort nieder Vēr. II, 8. maiss pārplīsis, un mājas izbirušas kur kuŗā starp citiem pagastiem, und von den Gesinden sei das eine hier, das andere dort ausgefallen LP. VI, 203. kādu viņš apņēmis? tuo kuŗu, wen hat er geheiratet? die erste beste Matkuln. In dieser Funktion treten vor kuŗš die Wörter ik, jeb, kaut: ik pie kuŗas stenderītes pa buntei atslēdziņu BW. 30776. kaut kuŗais nuo jaunlaika virzieniem A. XI, 626 (s. ik˙kuŗš, jeb˙kuŗš); oder es tritt katrs, viens hinter kuŗš: raganas izskatījušās kâ kuŗa katra sieviete LP. VI, 5. par vilkaci tikt varēja kuŗš katrs VII, 853. tas var atgadīties kuŗam vienam Apsk. [Vgl. Le. Gr. §§ 381 - 2.]

Avots: ME II, 328

làpača ² [auch Warkl.], comm., n. U. auch lāpacis [auch N. - Peb.], ein plumper Mensch: ka tik negadītuos kāda lāpača, kas sajauc visu māju MWM. XI, 5. tas izskatījās kâ lāpača A. XII, 99, Lub. [lãpača Burtn. "ein Schmutzfink".]

Avots: ME II, 439

lẽ̦ts (li. lė˜tas "blöde; schlecht, gering" [Daukša Post. 191, 25]),

1) leicht:
darbs nav grūts, bet lē̦ts (gew. viegls) Edwahlen. lē̦ts mūziņš Ltd. 1917. griķītis lē̦ta labībiņa, der Buchweizen ist ein leicht zu mahlendes Getreide (auch billiges G.) BW. 27999. lē̦ti (uz)augt, leicht Gedächtnis: viņuos laikuos bij puika ar ļuoti lē̦tu galvu LP. IV, 222. [tas lẽ̦ti var gadīties U.];

2) leicht, leichtsinnig:
tev, puisīti, lē̦ta daba BW. 10810. māmiņai lē̦ts prātiņš 15323;

3) billig, wohlfeil:
lē̦ta labība, gaļa, maize. le̦tāki ne par kuo nedevis Etn. III, 31. [le̦ti turēt U., geringachten];

4) das Adv. lē̦ti in negierten Sätzen bedeutet - bald:
viņš lē̦ti nebūs, er wird so bald nicht kommen Ermes. [Wohl zur Wurzel von lē̦ns (s. dies) und aksl. lětь jestъ "es steht frei, ist erlaubt", vgl. Zubatý Sborn. fil. I. 144 ^1]

Avots: ME II, 463

nez, nezin, nezin, man weiss nicht: nez vai iet jau gulēt? soll man schon schlafen gehen? Blaum. nezi vai tas tiesa, kuo ļaudis par tevi runā? Ahs. n. RKr. XVII, 40. kas erhält nach nez, nezi, nezin die Funktion eines unbestimmten Fürworts, so auch das fragende Adverbium kâ, = kaut kas, kaut kâ: dievs un ve̦lns reiz saderējuši nez uz kuo, Gott und der Teufel hätten einst gewettet - man weiss nicht worum = um irgend etwas Etn. III, 175. nez par kuo viņas tâ sačukstas A. XII, 673. nez˙kâ tas tâ nuoticis. vērdzene nezin kâ ar mieru LP. IV, 38. ja ūdens gadītuos, tad es atduotu nezin kuo, dann würde ich alles Mögliche geben II, 34. nez kas (gew. zusammengeschrieben: nezkas) arī izvilcis krustu A. XI, 8. nez˙kas liels tur neizjuks. viņš duomā, ka viņš nez˙kāds (nezin kāds) vīrs, er meint, dass er ein bedeutender Mann sei.

Avots: ME II, 741

pìelāgadît, zuschreiben, zurechnen, anrechnen: tas tuop viņam par taisnību pielāgadīts Glück I Mos. 15. tu šuodien man vienu nuoziegumu kādas sievas dēļ pielāgadi II Sam. 3, 8. saviem eņģeļiem pielāgadītu viņš ģeķību Hiob 4, 18. darbuotājam netuop alga pielāgadīta pēc žē̦lastības Römer 4, 4. nepielāgadi tiem šuos grē̦kus! Apostelg. 7, 60, behalte ihnen diese Sünde nicht.

Avots: ME III, 266

pìrcẽjs: p. gadītuos BW. 12041, 2 var.

Avots: EH XIII, 236

pusmūdîts, im halben Lebensalter stehend: gadīties gadījās pusmūdīta līgaviņa; pušu rītu maltu cēlu, lai pietika mūdiņam BW. 22064.

Avots: ME III, 430

tagad, tagadīt Salisb., tagadīn, tagadiņ (auch bei Glück), tagadiņās U., tagdiņ Rothof n. FBR. VIII, 129, tagdĩņ Iw. n. FBR. VI, 56, tag˙dĩt Rothof n. FBR. VIII, 129, tagadĩtâs Neuenb., Pas. IV, 457, tagadĩtês C., Kl., tag˙dĩtâs Iw. n. FBR. VI, 56, tagdĩtņe̦s Popen n. FBR. VIII, 129, tagadīnās Mag. XIII, 1, 2 (t. lîst "es regnet jetzt noch"), RKr. XVI, 83, Pas. V, 31, Neu-Salis, tagadīnas Pas. VI, 419, tagadite̦nās Selg. n. Etn. IV, 59, tagadin Konv. ² 391, LP. IV, 82, tàidĩ AP., tagads Zabeln n. FBR. IV, 67, Ugalen n. FBR. VII, 29, Rothof und Popen n. FBR. VIII, 129, Kandau, Selg., tagatiņ Pas. I, 330, tagan (infl.) Taunagi, Pas. II, 71, III, 429, IV, 80 und 176, V, 138, Zbiör XVIII, 241 und 292 (zum -n s. Le. Gr. 4693) > taan Zbior XVIII, 346 > tā`n Le. Gr. 4693, FBR. VI, 41, Pas. II, 250, III, 241, V, 265, Raipole, Pilda, Kārsava, Alswig, Asūne, Andrepno, Mar., tànît ² Alswig, Mar. n. RKr. XVII, 110, tànîts ² ebenda 146, taga Ahs. n. RKr. XVII, 58, N.-Bartau, tàdiņ ² N.-Laitzen n. FBR. VIII, 41, tādīt Schwanb., jetzt: tūdaliņ, tagadiņ uz sidraba kalējiņu! BW. 910, 10. tūlītiņ, tagadiņ pievils meitu māmuliņu 23592. tuo saku es jums tagadiņ Joh. 13, 33. vēl tagadin Mag. XX, 3, 61. nāc, mana zeltenīt, ar manim tagadīt! Stender 58. kâ tam bij būt tagadīt Blaum. tē̦vs tagadīt pat teic Austr. kal. v. J. 1893, S. 53. tagad (wahrscheinlich aus *tagadi, s. Le. Gr. 78; alter loc. s.) dürfte im ersten Teil den Demonstrativstamm to enthalten gleich (?) slav. togda < *togoda "dann" (wozu Meillet MSL. XIII, 29, Fraenket IF. XLVII, 342, Wiedemann BB. XXX, 220 f. und van Wijk AfsPh. XLI, 117; vgl. auch klr. тогiд "im vorigen Jahr" und zur Stammesform - le. tamē̦r, kamē̦r, apr. sta-wīds "solch" und wenn mit altem o!] lat. hodiē "heute"), während der zweite Teil zu slav. godъ "Zeit" gehört, s. Zubatý AfslPh. XV, 506. Li. tagad bei Miežinis stammt wohl aus dem Lettischen.

Avots: ME IV, 122, 123

tūdaļ U., Glück, (mit û ) Kr., tudaļ (wohl mit ū zu lesen) Glück, tudeļ Manz., tūdaliņ U., Glück Tobias 4, 14, tūdaliņas U., tūda˙lin PS., tudalīn U., tadaļin U., Glück Josuus 8, 19, tūdaļīn Wid., tūdalīt U., tūdalītās, Adv., sogleich: atej tu man tudeļ! komme du stracks wieder! Manz. 10 Gespr. tūdaļ, kad... tie atgrìezās Glück Judith 5, I9. tudaļ tiem pakaļ dzīties I Mos. 44. tudaļ tuo ar prieku saņe̦m Matth. 13, 20. tūdaliņ (Var.: tūdaļin), tagadiņ BW. 24196. tūlīt, vīriņ, tūdalīt 26962, 5. tu arī tūdalī tās sāki savu darbību Janš. Latv. brīv. 15. tūdal- wohl mit Metathese (wozu FBR. IX, 10) aus *tūlad-, das aus einem *tūle (s. tūlin) etwa nach tagad umgestaltet ist. Zum Auslaut vgl, tūlīt(ās), tūliņ, tagadīt(ās), tagadiņ u. a.

Avots: ME IV, 278

viêns (li. vienas),

1) (als Zahlwort) ein:
viena galva, viena bē̦da Celmiņ. pa vienam U., einzeln. vienas dienas saimniece Frauenb., eine sehr verschwenderische Wirtin. jāizkurina par vienu dienu LP. IV, 146. vai viens suns vien ir raibs? RKr. VI, sak. v. 817. viens palaidiens (s. unter palaîdiens). runāja... ātri un vienā laidā Mērn. l. 20. padarīt kuo vienā laĩdā (in einem Strich, ohne Unterbrechung) Frauenb. bē̦rniem vienā rāvienā (im Nu) bija de̦sa vē̦de̦rā ebenda. viens par diviem: vai Trīne mirs, vai pirts degs RKr. VI, sak. v. 959. še... nav vis vienais (ungewöhnlich!) cilvē̦ks vien, kas klausās Mērn. laiki 324. tas ir viens un divi, das geht eins, zwei, drei (= in einem Augenblick) U. nebijis viens, divi (im Nu), ... vilks gatavs LP. VI, 292 (ähnlich 361). labi - viens, divi, kuociņš pārne̦sts V, 38. ve̦lns viens, divi izveda mednieku uz ceļa Kurbads. Auf Pluralformen bezogen im Plural: divi vien mēs bāliņi;... pirksim vienus brūnus svārkus! BW. 3451. nuopircis vienas spēles LP. VI, 437. Einem uotrs oder cits gegenüber gestellt: viens uotra (gen.), viens uotram (dat.), viens uotru (acc.), viens uotrā (loc.), einander (gew. wenn von zweien die Rede ist). divi māsiņas iet pa ceļu, sviesta ņuka ruokā; viena uotrai neduodas Br. m. 966. viens pēc uotra Aus. I, 18. divpadsmit ve̦lni viens pakaļ uotra (richtiger wäre: cits pakaļ cita) klūp iekšā LP. VI, 978. viena smalki, uotra re̦sni ērģelēt ērģelēja BW. 341 var. meita nuodzī vuojuse vienu laiku, uotru laiku, gaidījuse līgavaini vienu dienu, uotru dienu LP. III, 35 (ähnlich VI, 617). vieni gudruoja, ka..., uotrie duomāja, ka... Purapuķe J. str. 132. ar vienu cirtienu vieniem sešiem galvas nuost, ar uotru cirtienu uotriem sešiem galvas nuost LP. VI, 755 (ähnlich lI, 18). lai viņi šuo lietu neizpauž vieni uotriem Mērn. laiki 200. panāksnieki un vedēji vieni uotrus apdziedāja RKr. XVI, 235. lūgs vienus, lūgs uotrus Balt. Vēstn. v. J. 1901,.N 10 (Beilage). viens gans nuomira, citi gani raudāja BW. 2692. kamē̦r vieni pēc brūtes meklēja, tamē̦r citi... BW. III, l, 81. stiprinieki izceļ viņas vienu (richtiger wäre: citu) pēc citas nuo zemes apukšas laukā Pas. II, 220. Ungewöhnlich: tās nu bijušas... cita pēc vienas (die eine nach der andern) jānuomaitā Pas. V, 496. divpadsmit baluodinītes... viena uz vienas dze̦nas Pas. V, 151. jie... lubieja viens vienu (einander) Zbiór XVIII, 419;

2) allein:
viens pats, nur einer, einer allein: vienā pašā naktī Dīcm. pas. v. I, 24. ziemeļam pieci puiši, vieni paši apausīši BW. 12856. palikuši vieni paši A.v˙j.1899, S. 279. viņš tur dzīvuo viens U. mēs braucām vienas ar Olgu Apskats v. J. 1903, S. 416. upe viena starpiņā Biel. 1050. meita nee̦suot vairs viena (die Tochter sei schwanger) Stāsti Kraukļu kr.8. gāju Laimas pirtiņā vienā linu krekliņā BW. 1092. vienuos kre̦kluos Deglavs. laidīs vienus kumeliņus zaļajā zâlītē 30147. es nuokaltu biķeriņu nuo vieniem (könnte auch "lauter" bedeuten!) dālder,iem 26940, 1. Pē̦rkuonam visa zeme, man tas (Var.: tik) viens bāleliņš (Var.: tie vieni bāleliņi) 32955, 3. tu viens vienīgais Glück;

3) lauter:
(dzīvuot) vienuos priekuos LP. I, 98 (ähnlich V, 110), vienā līksmībā III, 85, vienā laimē VI, 49, VII, 101, vienās raizēs Aps. J. Bag. radi 21. brauc uz priekšu vienās bailēs J.Kr. III, 71. viss nams stāvēja vienās liesmās Rainis Göte VI, 74. es lai eju... vienās skrandās A. XVII, 43. debess "vienās acīs" MWM. IX, 152. zirgi vienās putās LP. IV, 15. apģērbjas vienā ze̦ltā 213. vienuos ze̦ltuos I,110. cepa baltmaizi vienā sviestā un kreimā J.Kr. V, 148. raud vienā raudāšanā (weint in einem fort) LP. I, 88. visu laiku pavada vienā dziedāšanā BW. III, 1, 19. kādēļ tu vienā gabalā (fortwährend, in einem fort) tāds nuolaidies? LP. IV, 30. cūkas vienā gabalā jāskrien atgriezt 146. viņš bļauj vienā gabalā;

4) ein und derselbe, der gleiche:
vienā lielumā U., gleicher Grösse. vienā prātā U. oder vienis prātis Kundz. Vec. St. 1 I, gleichen Sinnes. viņi dzimuši vienā dienā. abi vienu lielumiņu BW. 3451. kau[t] būt[u] visi vienu vietu 3851 var. kalpiem jāturas visiem pa vienu vietu Alm. Piesis. sēdēja kuopā vienuos ratuos BW. III, 1, 18. samesties uz vienu ruoku LP. II, 71. tie visi tur vieni ir, brāļi un māsas, sie sind dort alle verwandt, alle - Brüder und Schwestern unter einander Mag. XIII, 3, 10. tie jau viens, kas viens Dienas Lapas piel. v. J. 1891, N 61, S. 6. tās rindiņas... viens kas viens (ganz identisch) ar leišu tekstu A. XII, 861. vai mēs nee̦sam viens un viens? Apskats v. J. 1903, S. 530, viss viens: vai kaklā, vai makā Br. sak. v. 480. tas jau ir tas pats viens Kav. viena alga Mērn. laiki 86, Kundz. Vec. St. 12, viens algs Dond., viena maksa LP. I, 149, IV, 8 ( man viena maksa, kur,ā pusē sviest Saikava) oder viens daudzums Saikava, gleichviel, einerlei. ar vienu oder (bei L. und Kauliņ BB. XiI, 233) ar vienu vien, fortwährend, immer;

5) ganz, ungeteilt
U.: tā muiža ir uz vienu (ungeteilt) U.;

6) (als unbestimmtes Pronomen; subst. und adjekt.) ein(er), jemand, ein gewisser, (neutral) eins:
viens atnācis U., es ist jemand gekommen. lai nu viens nuoklausās tavā runā Zeib. Sk. 10. viens atjāja baltu zirgu BW. 13829, 1. bet lai man saka viens, kuo grib Alm. Meit. no sv. 103. ak tu viens! Blaum. Skala ug. 199, MWM. VIII, 542. nu saki, viens cilvē̦ks! Zeib. Sk. 56 (ähnlich A. XI, 107). lai nu viens cilvē̦ks pasmejas Blaum. Skala ug. 160. nu klausies nu viens cilvē̦ks šuo ve̦cuo Purap. I. 272. tās nu bijušas jāve̦d par vienu upi Pas. V, 496. kâ viens vaska rituliņš BW. 3768. bija viens kupča dē̦ls Zbiór XVIII,276. atrast vienas mājas LP. VII, 292. gadījušies vieni kapi 36. spuoži, me̦lni ērzeļi kâ vienas bildes J. Kr. III, 73. vieni divi "etwa zwei" L. viens kas tiesa (eins ist wahr) J. R. IV, 94, A. XVI, 294. tas gan atkal ir viens, kas tiesa Blaum. Skala ug. 139. viens gan e̦suot tiesa Smilga Aizsn. ceļi 26. tas var atgadīties kuram vienam (einem jeden) Apsk. v. J. 1903, S. 600. Volkstümlich (nicht schriftsprachlich) als unbestimmter Artikel: tur vajadzē̦tu vienas stipras virves U. tev ir viena cieta sirds BW. 21654, 5. tavu vienu cietu sirdi! 24346, 1. strādā kâ viena lauva A. XI, 1, 107. viens dumjš, nemācīts cilvē̦ks MWM. X, 569. s. Le. Gr. § 327; zu apr. ains, aksl. inъ, got. ains, air. o`en, lat. ūnus < oinos "ein", gr. οἰνός "eins (auf dem Würfel)" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 101).

Avots: ME IV, 664, 665